Jēdziens
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 173.p. liecību pārbaude uz vietas ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir atkārtota personas pratināšana par agrākajās liecībās sniegtu faktu un šā fakta pārbaude uz vietas, kā arī iegūto rezultātu salīdzināšana nolūkā iegūt jaunas vai pārbaudīt agrāk iegūtās ziņas par lietas apstākļiem.
Liecību pārbaudi uz vietas var formulēt ka izmeklēšanas darbību, kuras gaitā lietā agrāk nopratināta persona parada vietu, par kuru viņa liecinājusi, vai šajā vietā norada izmeklēšanai nozīmīgus priekšmetus vai apstākļus, lai procesa virzītājs pārliecinātos par sākotnējas liecības patiesumu vai atrastu minēto vietu un priekšmetus vai konstatētu norādītos apstākļos.
Šīs izmeklēšanas darbības būtība ir nevis pārbaudīt kriminālprocesa dalībnieka liecību no vispārēja viedokļa, bet konstatēt liecību saturu salīdzinājumā ar reālo situāciju nozieguma vietā, par kuru ir runa lietā. Piemēram, aizdomas turētais paziņo par dzīvokļa zādzību, kura adresi viņš nezina, bet var uzrādīt dabā
Saskaņa ar Kriminālprocesa likuma 139.p.3.daļu liecību pārbaude uz vietas ir pieļaujama tikai ar nosacījumu, ka tā neapdraud personas dzīvību vai veselību vai neaizskar personas cieņu.
Kriminālprocesa likuma 174.p.1.daļa paredz, ka liecību pārbaude uz vietas tiek veikta ar agrāk nopratinātas personas līdzdalību. Vārds „līdzdalība” šeit jāsaprot kā persona, kuras liecību pārbauda, aktīvi piedalās šajā izmeklēšanas darbībā.
Pazīmes:
1. Pirmkārt, liecību pārbaude notiek pēc personas iepriekšējas nopratināšanas. Un proti, persona pratināšanas laikā ir devusi liecības, kuras procesa virzītājs pārbauda uz vietas.
Attiecībā uz šo nosacījumu pastāv viens interesants moments. Kā ir zināms, pratināšanas ilgums ir stingri noteikts Krimināllikumam, pilngadīgus nevar pratināt bez šīs personas piekrišanas vienā diennaktī vairāk par astoņām stundām, ieskaitot pārtraukumu, bet nepilngadīgus – ne vairāk ka sešas stundas. Svarīgi atcerēties, ka liecību pārbaude uz vietas iekļaus šajā laikā.
2. Otrkārt, liecību pārbaudi realizē tikai vietā, par kuru nopratināta persona sniegusi liecību.
Tomēr praksē iespējama situācija, kad šo noteikumu daļēji jāpārkāpj. Tas var notikt, pārbaudot vairāku noziegumu sēriju. Iepriekšējā nopratināšanā persona var neizstāstīt par visam noziegumu epizodēm, bet liecību pārbaudes gaitā pēkšņi sāk stāstīt un vēlas paradīt ari vel neminētas vietas. Šajā gadījumā pārtraukt pārbaudi, lai viņu iepriekš nopratinātu par neminētajam epizodēm, no taktikas viedokļa nav lietderīgi. Tāpēc pratināšanu varētu izdarīt pēc liecību pārbaudes, bet protokolā jāizskaidro šo situāciju.
3. Treškārt, šis darbības laikā pārbauda liecību devušas personas informētību un tas avotu.
…
