Pieprasījums raksturo patērētāju rīcību tirgū atkarībā no cenas, bet piedāvājums – ražotāja rīcību tirgū atkarībā no cenas. Abu ekonomisko subjektu intereses tirgū ir gluži pretējas. Pircēji vēlas pirkt preces par zemāku cenu, toties ražotāji – tās pārdot par augstāku cenu. [1. 88.lpp.] Kad ir vienāds piedāvātais un pieprasītais preces daudzums, tad rodas līdzsvara cena. Tirgū līdzsvara cenas veidošanos nodrošina konkurence.
Līdzsvara cenas veidošanās.
Tā kā, tirgū dažādu ārpuscenas faktoru ietekmē notiek pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas, tad arī tirgus cenai ir jāmainās. Tā samazināsies, ja piedāvājums palielināsies, bet pieprasījums paliks nemainīgs. Tirgus cena pieaugs, ja pieprasījums palielināsies, piedāvājums paliks nemainīgs. Preces un pakalpojumi par līdzsvara cenu tiek pārdoti parasti pilnīgās konkurences apstākļos. Tas ir iespējams tāpēc, ka šajā tirgū tiek pārdota vienveidīga jeb standartizēta produkcija, kuru ražo un piedāvā pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas darbojas neatkarīgi viens no otra. Atsevišķs ražotājs ir iekļauts tirgus spēku varā, un tirgus viņam diktē cenu. Prasīt augstāku cenu nekā ir līdzsvara cena, ir bezjēdzīgi, jo patērētājs tirgū var pilnīgi brīvi izvēlēties tādu pārdevēju, kas pārdos viņam preces par pieņemamu cenu. Mūsdienās jauktās ekonomikas apstākļos pilnīgā konkurence tirgū ir ierobežota, jo pastāv monopoli (viens pārdevējs) un oligopoli (vairāki pārdevēji), kā arī valsts ar administratīviem pasākumiem veic cenu regulēšanu.
Fiksētās cenas.
Zemākas cenas par tirgus cenām valsts nosaka tām precēm un pakalpojumiem, kas nodrošina cilvēka izdzīvošanu (pārtika, dzīvokļu īres maksa uc.) un “cilvēka kapitāla” attīstību (izglītība, veselības aprūpe u.c.). Ja fiksētā cena ir zemāka nekā tirgus cena, tad jebkurā gadījumā rodas preču iztrūkums jeb deficīts. Fiksētā cena būtiski maina ražotāju un patērētāju rīcību tirgū, atbilstoši pieprasījuma likumu un piedāvājuma likuma darbībai.
…
