IEVADS
Ir 1800.gads. Itāļu fiziķis un fiziologs Alesandro Volta ir izgatavojis ierīci, kuru var „uzlādēt” un „izlādēt”. Ierīce sastāv no 20 pamīšus saliktiem vara un cinka disku pāriem, kurus vienu no otra atdala vārāmās sāls šķīdumā samērcētas papīra lapas. Pieskaroties augšējam un apakšējam diskam, var sajust elektrisku triecienu – atkal un atkal! Tā vairs nav elektrizēšanās un izlāde ar vienu dzirksteli, bet pastāvīgs elektrības avots! Ir izgatavota pirmā baterija. Pasaules elektriskā ēra ir sākusies!
Nepagāja ne 30 gadi no Volta atklājuma, kad jau parādījās pirmie elektriskās strāvas ģeneratori, 1879.gadā Edisons patentēja pirmo kvēlspuldzi, vēl 100 gadus pēc kvēlspuldzes mūsu mājās jau ienāca pirmie personālie datori.
Elektroenerģiju cilvēki prot ražot, to ar ļoti maziem zudumiem un efektīvi var piegādāt katram patērētājam, to var pārvērst dažādos citos enerģijas veidos – gaismā, siltumā, kustībā, elektronisku ierīču darbībā. Elektroenerģija tiek ražota un piegādāta kā maiņstrāva, bet daudzas elektroniskās ierīces darbojas ar līdzstrāvu. Ja uz kādas ierīces redzami burti «DC» (Direct Current) – tā ir līdzstrāvas ierīce, bet burti «AC» (Alternating Current) norāda uz maiņstrāvu.
…
