Līdzekļu piesaiste NVO un sabiedrisko attiecību loma

NVO ir saīsinājums no jēdziena "nevalstiskās organizācijas". Parasti ar nevalstiskajām organizācijām tiek saprastas tās organizācijas, kas darbojas pēc brīvprātības un peļņas negūšanas principa. Latvijā tās ir sabiedriskās un privātās bezpeļņas organizācijas. Vēsturiski šādas organizācijas Latvijā tika dēvētās par biedrībām un nodibinājumiem (http://www.nvo.lv/?id=122#i01).
Nodokļu likumos bezpeļņas organizācijas definētas kā īpaša organizāciju kategorija un teikts, ka „sabiedrība tādā veidā uztic privātām grupām sabiedriskus uzdevumus” (Katlips, S.M., Senters, A.H., Brūms, G.M., 2002:696).
Bezpeļņas sektora (t.s. trešā sektora) definīcijā minētas piecas šādu organizāciju pazīmes:
1.Organizētība. Nav būtiski, vai organizācija ir reģistrēta un juridiski atzīta, cik tas, vai tai ir institucionāla realitāte. Bezpeļņas organizācijas pastāv kā vienība, kurai piešķirts likumīgs statuss, proti, tai ir statūti, tā regulāri sasauc sanāksmes, tajā darbojas amatpersonas, pastāv iekšējās kārtības noteikumi. Definīcija ietver gan formālas, gan neformālas organizācijas.
2.Atšķirtība no valsts. Tā nav valsts iestāde un nekontrolē to arī tad, ja šī organizācija saņem valsts finansējumu. Tas nenozīmē, ka organizācijas nevar izmantot valsts atbalstu vai arī, ka to vadībā nevar būt iekļauti valsts institūciju pārstāvji. Noteicošais faktors šajā gadījumā ir tas, ka NVO pamatstruktūra savā būtība ir privāta.…