Jebkuras cilvēka darbības pamatā ir lēmuma pieņemšana. Tā sākas jau agrā bērnībā. Efektīvas vadīšanas pamatā ir optimāls resursu izlietojums. Lēmums ir labākās alternatīvas izvēle.
Lēmums ir darbinieku grupas vai atsevišķa darbinieka darbības rezultāts [2, 121.p.]. To raksturo savlaicīgums, pilnīgums, pamatotība un citi kvantitatīvi un kvalitatīvi parametri. Menedžeri visos organizatoriskajos līmeņos pēc alternatīvu analīzes pieņem dažnedažādus lēmumus.
Lēmuma pieņemšana ir vienas vai vairāku iespējamo alternatīvu izvēles process.[1, 133.lpp.] Lēmumu pieņemšana nozīmē nepārtrauktu problēmu risināšanu.
Lēmumu pieņemšanas tipi
Visos menedžmenta lēmumus varētu iedalīt divās grupās: programmētie un neprogrammētie lēmumi. [1, 134.lpp.]
Ja kāda konkrēta problēma atkārtojas (atgadās bieži), menedžeris parasti to atrisina pēc jau zināma scenārija, rutīnas. Šādā veidā pieņemtus lēmumus uzskata par programmētiem lēmumiem. Pārsvarā visu organizāciju menedžeri sava ikdienā pieņem neskaitāmus šādus programmētus lēmumus.
Ja konkrētajam gadījumam ir cita rakstura iezīmes, kuras nav bijušas iepriekšējo problēmu risināšanas gaitā, tad nepieciešama īpaša pieeja. Šādus lēmumus definē kā neprogrammētos lēmumus un tos pieņem, risinot jaunas, neordināras problēmas.
Vadītājs programmētus lēmumus pieņem pēc noteiktām programmām, kārtības, standartiem.
Tipiski lēmumi menedžmenta procesā: Plānošana, Organizēšana, Motivēšana, Kontrole.…