Leģitimitāte nozīmē ne tikai varas likumību, bet arī tās atzīšanu sabiedrībā, cilvēku gatavību bez vardarbīgas piespiešanas izpildīt tās rīkojumus. Leģitīma vara ir spēja formulēt un uzturēt cilvēkos pārliecību par to, ka šī vara ir piemērota sabiedrībai. Vara ir indivīda vai grupas iespēja ar piespiešanu vai bez tās ietekmēt citu cilvēku idejas vai rīcību. Leģitimācija ir saistīta ar varas spēju uzturēt cilvēkos pārliecību par to, ka šī vara ir piemērota sabiedrībai. To, vai valstī pastāvošā vara ir leģitīma vai nē, nosaka iedzīvotāji, jo tikai viņi var atzīt, ka vara ir atbalsta cienīga, ka varas pamatojumi, uz kuriem atsaucas valdošās grupas, ir derīgi un atzīstami.
M.Vēbers izveido likumīgas varas klasifikāciju, kurā izšķir trīs šādas varas tipus: racionālo, tradicionālo un harizmātisko:
racionālais likumīgas varas tips – vara, kuras pamatā ir mērķracionāla rīcība un nešaubīga ticība, ka pastāvošā vara ir likumīga un valdītajiem ir likumīgas tiesības uzdot un pavēlēt. Tie pakļaujas likumam un normām, nevis personai; Manuprāt Latviju var nosaukt par racionālu, jo valdība tiek ievēlēta likumīgi, lietas tiek kārtotas atbilstoši likuma prasībām. Visā visumā viss tiek darīts likumīgi, vienīgi cik godīgi ir Latvijas politiķi! Un šis fakts padara Latvijas varu par daļēji racionālo varu.
tradicionālais likumīgas varas tips – vara, kuras pamatā ir tradicionāla rīcība un ticība tam, ka tradīcijas ir svētas un, ka tie, kas savu varu ieguvuši saskaņā ar tradīciju, ir tiesīgi valdīt. Šī tipa varas būtība izpaužas padevībā līderim, kurš ieņem tradīcijās fiksētu statusu; Latvijā noteikti nav tradicionālais varas tips. Vienīgi daļa pilsoņi dzīvo ar tādiem uzskatiem, ka valdība kāda ir - ar tādu jādzīvo, un ar savu „vienu balsi” vēlēšanās tāpat neko nemainīs.…
