Periodu, kurā upē novērojamas ledus parādības, var iedalīt 3 daļās: upes aizsalšana, ledstāve un ledus uzlūšana un iešana.
Ūdenim atdziestot līdz 0oC siltuma atdevei no ūdens virsas turpinoties, ūdenī sāk veidoties ledus veidojumi. Ja ūdens plūsma ir lēna, veidojas virsas ledus. Vispirms parādās tā saucamais vizmas ledus – plāna ledus plēvīte, kas atgādina izlietas eļļas plankumus. Vienlaicīgi parādās ledus veidojumi pie krastiem, ko sauc par piesalām.
Vietās, kur ūdens plūsma ir straujāka, virsas ledus uzreiz neveidojas, bet notiek ūdens pārdzesē, t.i. temperatūras pazemināšanās zem 0oC (par grāda simtdaļām) un veidojas ūdeņu iekšledus – parasti vižņi. Vižņi kopā ar ūdeni iegrimušo sniegu un ledus atlūzām veido rudens ledus iešanu. Vižņu un citu ledus veidojumu masai sastopot jau izveidojušos virsas ledu, veidojās ledus sablīvējumi. Ledus virsa veidojas nelīdzena, ar mazākiem vai lielākiem krāvumiem (torosiem). Ja ūdens plūsma spēcīga un temperatūras pazemināšanās strauja, ledus apmēri pieņem bīstamus apmērus, jo aktīvā šķērsgriezuma lielākā daļa pieblīvējas ar ledus masu, bet ūdens līmenis krasi ceļas.…
