Lēciens
Lēciens ir acikliska lokomotora kustība ar atspērienu no cietas vietas. Izšķir lēcienus no vietas, lēcienus ar ieskrējienu, tāllēkšana un augstlēkšana, lēcienu uz šķērsli, lēcienu dziļumā u.c. Jebkuram lēciena veidam ir 4 fāzes: sagatavošanās, atgrūdiena, lidojuma un zemskares fāze. Sagatavošanas un atgrūdiena fāzes var mainīties atkarībā no lēciena rakstura. Tāllēkšanā jāattīsta inerce, tāpēc labāk iesākt ar ieskrējienu, tad atlēciens notiek ar vienu kāju. Lēcienā pāri šķērslim izdevīgāk atgrūsties ar abām kājām, jo tad atlēciens kļūst spēcīgāks un ķermeņa kopējais smaguma centrs pacelsies augstāk.
Elpošana
Elpošanas mehānisma īpatnības lēcienā ir šādas. Sagatavošanas fāzē parasti tiek izdarīta izelpa. Roku vēziens uz augšu atgrūdiena momentā rada labvēlīgus darba apstākļus ribu cēlāju muskuļiem – notiek ieelpa. Lidojuma laikā ir vērojama neliela elpas aizture. Zemskarē atkal notiek izelpa.
Lēciena fāzes
1. Fāze - Sagatavošanā
Sagatavošanās fāzē visa uzmanība ir vērsta uz to, lai radītu labvēlīgus atgrūdiena apstākļus. Lai atgrūdiena momentā varētu intensīvi kontrahēt atbilstošos muskuļus, tie iepriekš jāizstiepj. To panāk izdarot pietupienus.
Šajā fāzē tiek saliekti augšstilbi un apakšstilbi, bet pēdas atliektas uz augšu.
Rokas tiek atvirzītas atpakaļ, lai pēc tam strauji iznestu uz priekšu un augšu – tā panākot ķermeņa smaguma centra pacelšanos. Pievienojot roku kustībām enerģiskas kāju muskuļu kontrakcijas, ķermenis atraujas no zemes.
…
