Raudināšana
Agrāk kāzās neiztrūka arī līgavas raudināšana, ko veicināja gan ar īpašām skumjām dziesmām par meitas šķiršanos no vecāku mājām, gan ar vārdiem – “ja kādreiz brūte neraudāja, tad to uzskatīja par negodu, un vecie ļaudis bija tādās domās, ka brūtei nav žēl atstāt tēva mājas un piederīgos.” Raudināšanai pamatā gan sena paraža, saskaņā ar kuru asaras, žēlabas jāatstāj vecajā vietā, lai jaunajā to nebūtu. (1,37)
Apdziedāšana
Nevienas kāzas Latgalē agrāk neiztika bez apdziedāšanas. Tā notika starp līgavas puses kāzu viesiem un līgavaiņa puses kāzu viesiem. Apdziedāja, izceļot kādu iedomātu vai esošu defektu vai atšķirību. Netika klusēts arī par līgavas sānsoļiem, ja tādi bija. Taču par līgavaiņa pirmslaulību dzīvi gan klusēja.
Apdziedāšanas pamatā bija ļaunuma atvairīšana un kāzu saspringuma izslēgšana. Līgavu gan varēja aizstāvēt viņas puses apdziedātājas. (1,36)
SECINĀJUMI
1. Liela daļa no Latgales kāzu tradīcijām ir sastopamas arī mūsdienās, jo daudzi pāri izvēlas tradicionālas kāzas ar visām paražām.
2. No šī referāta es uzzināju daudz jaunu tradīciju, to nozīmi un svarīgumu. Kā arī secināju, ka Latgalē atšķirībā no citiem novadiem ir dažas atšķirīgas kāzu paražas.
3. Šo paražu saglabāšana līdz mūsdienām ir pozitīvi vērtējama, jo tās parāda mūsu senču dzīves uzskatus un dzīvesveidu.
4. Ir nozīmīgi saglabāt un nodod tālāk mūsu senču tradīcijas, it īpaši kāzu, jo kāzas ir liels gods, bez tām nav iedomājama daudzu ģimeņu dzīve.
…