Laulības institūts latviešu folklorā

Ziņas par baltu un līvu parašu tiesību normā pirms krustnešu ienākšanas Latvijas teritorijā, var iegūt no:
1.miera un padošanās līgumiem,
2.vācu iekarotāju pierakstītajām un daļēji atbilstoši kristiānisma principiem grozītām vietējām zemnieku paražām,
3.stāstošiem vēstures avotiem,
4.baltu un latviešu senākajiem folkloras avotiem.
Lai arī šīs ziņas ir nesistematizētas un fragmentāras, no šiem avotiem mūsdienās var iegūt aptuvenu priekšstatu par tā laika tiesību normām, kas regulēja seno baltu un līvu sabiedrisko dzīvi.
Līdzīgi kā pie senajiem romiešiem, ģimenes attiecībās noteicošā loma bija tēva (ģimenes galvas) privātai varai. Tādejādi vecākais vīrietis kā vienīgais bija pilntiesīgs visas mantas īpašnieks, realizēja aizbildniecības un aizgādniecības pienākumus un varēja sodīt jebkuru nepaklausīgu ģimenes locekli. Tā bija tipiska patriarhāli organizēta ģimene, kur radniecību skaitīja pa vīriešu līniju.…