Kopsavilkums un diskusija
Sākot no sociālās inovācijas jēdziena teorētiskās koncepcijas analīzes, rakstā ir apspriesta nozīme, kāda ir šādiem sociālajiem jauninājumiem lauku attīstībā. Literatūras apskats ir parādījis, ka sociālās inovācijas teorētiskā koncepcija nav nedz skaidra, nedz īpatnēja. Sociālās inovācijas tiek aplūkotas kā jauni uzņēmējdarbības prakses, uzņēmuma darba vietas vai ārējo sakaru organizēšanas veidi, lai uzlabotu saimnieciskās darbības (uz organizāciju vērsta pieeja). Šajā rakstā ir mēģināts definēt un pilnveidot koncepciju, lai iegūtu atbilstošāku vispārīgu definīciju. Secinājums ir tāds, ka sociālos jauninājumus parasti var uztvert kā cilvēku grupu, kas pievienojušies saskaņotajā tīklā un viņu attieksmes, uzvedības vai uztveres izmaiņas, kas, ņemot vērā grupas pieredzes horizontu, noved pie jauniem un uzlabotiem sadarbības veidiem.
Rakstā tika parādīts, ka lauku attīstībā lauku teritoriju strukturālās pārmaiņas attīstītajās, demokrātiskajās, kapitālizstrādājošajās un industriālajās valstīs izraisīja pāreju no nozaru uz teritoriālās attīstības stratēģijām.
Lai gan sociālie jauninājumi, šķiet, ir viena no galvenajām veiksmīgas lauku attīstības prasībām, tās loma šajā jomā bieži vien nav pietiekami novērtēta.
Visbeidzot, nevajadzētu pārāk zemu novērtēt sociālo inovāciju nozīmi ilgtspējīgas neoendogēnas lauku attīstības sekmēšanā vai neveiksmē.…