Tā kā viens no galvenajiem etnisko problēmu un konfliktu cēloņiem ir identitātes jautājumi, tad svarīgi etnisko faktoru ietekmi uz starptautiskajām attiecībām ir apskatīt tieši no šīs perspektīvas- identitātes skatu punkta. Latvijai viena no būtiskākajām identitātēm, kas bija un ir jārada ir eiropeiskā identitāte, papildus latviskajai. Taču šīs eiropeiskās identitātes radīšana gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienības (ES) telpā ir visai problemātiska. Eiropas identitāte šobrīd vēl joprojām ir diezgan abstrakts jēdziens, jo šī identitāte tā īsti nekad vēl nav pastāvējusi, taču tai pat laikā tā ir problēma, kas ir viena no aktuālākajām ES kontekstā, it īpaši pēc paplašināšanās. Cilvēki atpazīst savu nacionālo identitāti, taču Eiropas līmeņa identitāti tie vēl patiesībā, šķiet, nespēj aptvert. Taču šīs identitātes veidošana ir ļoti svarīgs process ES integrācijas procesā un arī visā ES būtībā kā tādā, jo ES ir pārmainījusies, tā vairs nav tāda kā sākotnēji, un tā pamazām pēc savas politiskās sistēmas sāk līdzināties valstij.
Ļoti būtisks aspekts, kā skatīties uz identitātes jautājumu ES ir paplašināšanās, un tam ir trīs svarīgi iemesli. Pirmkārt, ES arvien vairāk sāk atgādināt valsti, identitāte kļūst arvien nepieciešamāka kā valsti stabilizējošs spēks. Pēc Māstrihtas līguma Eiropeanizācija pieprasīja jaunajām dalībvalstīm pieņemt acquis communitaire, un šeit daudz kas bija atkarīgs no dalībvalsts pilsoniskajām vērtībām, kas ir obligāts priekšnoteikums labi funkcionējošai Eiropas valstij, un identitāte šeit kļūst par spēcīgu iekšēju Eiropas valsts dinamiku. Standarta alternatīva teritoriālajai identitātei- reliģija- mūsdienu Eiropā arī vairs nav praktiski pielietojama. Otrkārt, ES ir aktīvi centusies izveidot emocionālu Eiropas identitāti, kas ietver arī kultūras aspektu. Treškārt, identitātes nozīme tiek uzsvērta integrācijas projektā. Līdz ar to arī paplašināšanās procesiem ir sava ietekme uz ES nākotnes identitāti.1
…