Latvijas žurnālistika okupāciju laikā (1940.-1990.). Radio. TV. Cenzūra

Pirmā Padomju okupācija. Tās pamatā bija Molotova Ribentropa pakts, kas stājās spēkā 1939.gada 23.augustā. Tas deva Padomju Savienībai iespēju ietekmēt presi Latvijā. Viens no pirmajiem soļiem, ieņemot Latvijas teritoriju, preses kontroles pārņemšana - pārveidošana pēc saviem ieskatiem un normām. 1940.gada 17.jūnijā okupēja radio centru Rīgā, vēlāk veicot pārmaiņas tā programmu saturā: pārraidīšana notika krievu valodā; raidīja krievu valodas mācīšanās programmu un lasīja lekcijas par Staļina konstitūciju un par Padomju Savienības komunistu partijas vēsturi.1 1940. gadā lielākā daļa izdevniecību un drukāšanas iestāžu tika pakļautas totalitārai varai. Avīžu slēgšana sākās līdz ar padomju varas valdošo aprindu nodibināšanos Latvijā. Pārējā daļa laikrakstu, lai tās neslēgtu, izrādīja lojalitāti, publicējot cildinošus rakstus un fotogrāfijas par Padomju režīmu. Likvidējot neatkarības laika presi un iznīcinot grāmatas un valsts periodiskos laikrakstus, padomju vara mēģināja izdzēst no cilvēku atmiņas visu, ka saistīts ar neatkarību un nacionālajām tradīcijām. Laikrakstus veidoja pēc Maskavas dotajiem norādījumiem, ko rakstīt lauku cilvēkiem, sieviešu žurnālos, jauno pionieru žurnālos, kultūras lapā, kultūras žurnālā, sporta lapā un sporta žurnālā. Informējot par dažādām reformām un tikai oficiāli apstiprinātiem, atļautiem uzskatiem, viedokļiem un nolūkiem, Padomju vara centās izdzēst atmiņas par neatkarības periodu un nacionālajām tradīcijām.2…