I PASAULES KARŠ
(1914 - 1918. gads)
Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914. gadā. Krievijas impērija iesaistījās karā kā Balkānu slāvu tautu aizstāve, tomēr galvenais iemesls bija pašas Krievijas intereses Balkānos. Ar iesaistīšanos karā cara valdība cerēja panākt iekšējo saliedētību impērijā.
Šajā laikā daudzi latvieši tika mobilizēti Krievijas armijā un nonāca frontē. Lielākā daļa tika nosūtīti uz Austrumprūsiju, kur krievi cieta neveiksmi, zaudējot daudz karavīru. Latvieši krievu armijā neveidoja nacionālas karaspēka daļas. Daudzi latviešu karavīri krita pie Mazūrijas ezeriem Austrumprūsijā un Augustovas mežos Polijā. Precīzu ziņu par bojāgājušajiem nav, bet to skaits varētu būt ap 25 000. Tie bija vislielākie latviešu karavīru zaudējumi Pirmajā pasaules karā.
LATVIJAS REPUBLIKA I
(1918 - 1940. gads)
1918.18.XI Rīgā, Nacionālajā teātrī notika svinīga jaunas valsts - Latvijas Republikas pasludināšana. Taču gan iekšpolitiskais, gan ārpolitiskais stāvoklis Latvijā bija ļoti sarežģīts. Latvijā atradās Vācijas okupācijas karaspēks, kurš kopā ar Baltijas vāciešiem centās aizstāvēt Vācijas intereses (Baltijas landesvērs, dzelzsdivīzija). Arī lielinieciskā Krievija ar latviešu strēlnieku palīdzību gribēja bijušo impērijas provinci atgūt.
1934. gada 15. maijā Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu un nodibināja autoritāru režīmu. 1940. gada 6. augustā Latvijā tika inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR, 1941. gada jūnijā-jūlijā tā tika no jauna okupēta un iekļauta nacistu izveidotās Ostlandes sastāvā, bet 1944.—1945. gadā to no jauna okupēja Sarkanā armija. Tikai 1990. gada 4. maijā Latvija atkal kļuva par demokrātisku valsti, kuras neatkarības atjaunošana tika starptautiski atzīta pēc 1991. gada 21. augusta.
…
