29. Piltenes apgabala īpašais statuss un pārvaldes struktūra.
1585.gadā noslēdzot Kronenborgas miera līgumu, pēc kuru nosacījumiem Polija, samaksājot Dānijai 30 tūkstošus dālderu, kļuva par Piltenes apgabala likumīgu vadītāju, Polija nesteidzās nodot Piltenes apgabalu Kurzemes hercogistei.
Jāpiezīmē, ka Piltenes apgabala muižniecība nevēlējās pakļauties Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera virskundzībai, lai gan Polijas karalis beidzot 1609.gadā atzina viņa tiesības izpirkt Brandenburgas markgrāfam ieķīlāto Piltenes apgabalu.
Polijas karaļa komisija atstādināja Vilhelmu no hercoga torņa, jo viņš bija devis rīkojumu nogalināt muižnieku opozīcijas vadītājus, kas nāca no Piltenes apgabala – brāļus Magnusu un Gothardu Noldes.
1617.gada sūtītā Polijas karaļa komisija ,kurai tika uzdots noregulēt Kurzemes hercogistes konstitucionālo un tiesību sistēmu noteica Piltenes apgabala tiešo pakļautību Polijai. Piltenes apgabals ieguva samērā plašu administratīvo un tiesisko autonomiju, tādēļ nerada izbrīnu fakts, ka atsevišķos pētījumos tā iekārta raksturota kā muižnieku republika, tāpat kā Kurzemes hercogiste. Atšķirībā no Pārdaugavas hercogistes , kuru vietējo administratīvo iestāžu amatpersonas iecēla Polijas karalis, Piltenes apgabala augstāko pārvaldes un tiesu institūciju – landrātu kolēģija, kas sastāvēja no sešiem landrātiem un notāra – ievēlēja Piltenes apgabala landtāgs, kurā piedalīties bija tiesīgi visi vietējie muižnieki, bet apstiprināja Polijas karalis. Piltenes apgabala landrātu kolēģija bija patstāvīga. Piltenes apgabalam tika izveidota arī sava konsistorija.
1656.gadā hercogs Jēkabs, samaksājot Polijai 30 tūkstošus dālderu, ieguva tiesības uz Piltenes apgabalu, bet 1717. gadā Polijas karaļa komisija nolēma , ka Piltenes apgabals Kurzemes hercogistei pievienots nelikumīgi un tādēļ atsavināms. Piltenes apgabals saglabāja savu agrāko autonomiju no Polijas atšķirībā no poļu Inflantijas (Latgales). 1795.gada martā Piltenes bruņniecība pakļāvās Krievijas virsvarai līdz ar Kurzemes hercogistes muižniecību. 1819.gadā Piltenes apgabala autonomija tika likvidēta, to iekļaujot Kurzemes guberņas sastāvā, tomēr te vēl tika saglabāta Piltenes statūtu darbība, kura daļēji turpinājās līdz 1938.gada 1.janvārim, kad spēkā stājās LR Civillikums.
30. Piltenes krimināltiesības un civiltiesības.
Piltenes statūti tika kodificēti 1611.gada 28.oktobrī Žečpospoļitas karaļa Sigismunda III apstiprināts Piltenes apgabala zemes tiesību sakopojums ar nosaukumu “ Piltenes apriņķa likumi un statūti”. Tie bija sastādīti vācu valodā. Piltenes statūts attiecās uz muižniekiem, namniekiem un brīvajiem ļaudīm, bet neattiecās uz zemniekiem. Šī kodeksa galvenie tiesību avoti ir Livonijas vidējās bruņinieku tiesības. Sakšu spogulis, vietējās paražu tiesības un veseli tiesību institūti no romiešu tiesībām un kanoniskajām tiesībām. Piltenes statūti sastāvēja no četrām daļām (1.daļa – Piltenes apgabala attiecības ar Polijas karali, tiesu iekārta un process; 2.daļa – dzimtbūšanas tiesības, laulības un saistību tiesības; 3.daļa – mantošanas tiesības; 4.daļa - krimināltiesības). Vēlāk statūti tika papildināti ar specialiem procesa likumiem, kurus karalis Augusts III apstiprināja 1746. un 176.gadā.
…
