35.jaut. 1889.gada tiesu reforma Baltijā.
Likums noteica, ka Krievijas impērijas 1864.gada tiesu ustavi tiek piemēroti Baltijas guberņās. Baltijas guberņu kārtu raksturs sāk darboties kā Krievijas impērijās:
1. Miertiesas – tajās darbojās miertiesneši, kurus apstiprināja tieslietu ministrs. Apelācijas instance bija miertiesnešu sapulces, kuru darbs tika organizēts pa sesijām.
2. Apgabaltiesas – nodibināja Rīgā, Jelgavā, Liepājā, vēlāk arī Daugavpilī. Izskatīja svarīgākās civillietas, krimināllietas. Apgabaltiesas spriedumu varēja pārsūdzēt tiesu palātā Pēterburgā, kura atrodas Pēterburgā, kura atradās Baltijas teritorijā, kā arī tiesas senātā (arī Pēterburgā).
Līdz ar tiesu reformu, stājas spēkā advokatūra un prokuratūra. Prokuratūra tika iecelta caur cara pavēli. Advokatūra tika veidota pēc Krievijas struktūras, visplašākā kompetence bija zvērinātiem advokātiem. Izņēmuma veidā varēja pastāvēt arī privātadvokāti.
Pēc 1889.g. tiesu reformas saglabājās:
1. Pagasta tiesa – tiesnešus, vietniekus ievēlēja pagasta kopsapulcē uz 3 gadiem. Šos tiesnešus apstiprināja miertiesnešu sapulcē. Pārsūdzības par spriedumiem izskatīja zemnieku virstiesa. Saglabājās dzimtbūtnieciskās tiesas īpašības. Tiesu reformas likums paredzēja arī speciālus pagastu tiesu procesa noteikumus par civillietu un kriminālo pārkāpumu tiesāšanu.
1. Zemnieku virstiesa – tiesnesi iecēla virstiesneši. Apelācijas instance pagasttiesas spriedumiem.
Tiesu iestādēm, kas tika nodibinātas 1889.gadā Baltijas guberņās, piemēroja 1864.gada civilprocesa un kriminālprocesa ustavus. Likums noteica, ka tiesāšanai jānotiek krievu valodā. Tika pieļauti tikai daži izņēmumi – atsevišķos gadījumos lietot vietējo valodu atļāva miertiesās, lūgumrakstus un paskaidrojumus atļāva iesniegt vietējā valodā.
…
