Latvijas TV priekšmets un avoti.
TV pētīš. priekš. ir tiesisko normu attīstība noteiktā vietā un laikā. TV uzdevums ir noskaidrot kā tiesības mainās un kāpēc tās mainās. Vēsturei ir jācenšas atrast to cēloņu sakarību, kas pastāv starp tiesību attīstību no vienas puses un citiem vēstures faktoriem no otras puses. TV ir jācenšas tiesību attīstību uztvert citādi, kā to dara parastā vēsture. TV nepēta kādu laikmetu visās dzīves nozarēs. Jāatšķir tiesību avoti un TV avoti. Par TV avotu var saukt visu to, kas liecina par kādas tiesiskas normas bijumu, vai likteni. No šī viedokļa TV avots var būt ne vien rakstīts dokuments, kodekss, bet tikpat labi arī kādas personas, ielas nosaukums, robežas stabs u.tml. No formālā viedokļa tiesību avotus iedala: tiešos; netiešos. Par tiešiem sauc tādus, kuru mērķis ir bijis dot tiesisku normu. Avoti: miera un padošanās līgumiem, kurus slēdza Svētais krēsls, Rīgas arhibīskaps, Zobenbrāļu un Livonijas ordenis, kuru teksti nonākuši līdz mūsdienām; vācu iekarotāju pierakstītām un daļēji atbilstoši kristiānisma principiem grozītām vietējām zemnieku tiesību paražām, no kurām līdz mūsu dienām norakstos saglabājušies trīs tiesību avoti; stāstošiem vēstures avotiem, sevišķi no Latviešu Indriķa hronikas un Vecākās Livonijas atskaņu hronikas; baltu un latviešu senākajā folklorā sniegtajām ziņām par tiesību paražām.
Agrīnie valstiskie veidojumi
Latgaļu, lībiešu un sēļu zemes atradās tuvāk feodālajām krievu kņazistēm. Tur jau sen pirms vācu ienākšanas Baltijā bija vērojama liela krievu ekonomiskā un politiskā ietekme. Austrumlatvijas novadi maksāja meslus krievu kņazistēm. Meslu vākšanai bija ne tikai ekonomiska nozīme, tā nozīmēja arī politisko zemes pakļautību – sava veida vasalitāti. Visattīstītākie Austrumlat. teritorijā bija Jersikas un Kokneses valstiskie veidojumi. Iedzīvotāju sastāva ziņā tās bija latgaļu valstiskas organizācijas, kaut gan daži valdnieki bija krievu kņazu atsūtīti vietvaldnieki. Līdz ar viņiem ieradās pareizticīgie garīdznieki, kas kristīja vietējos iedzīvotājus. Jersikas un Kokneses valstiskie veidojumi attīstījās krievu kņazistu valsts iekārtas parauga ietekmē. Tajā pašā laikā tie saglabāja arī vietējo valsts veidojumu īpatnības (vecāko padomes, tautas sapulces). Austrumlatvijas novados līdzās meslu pakļautībai krieviem ar latgaļiem sāka attīstīties arī karadraudžu sadarbība. Jersikas un Kokneses valstiskiem veidojumiem bija samērā attīstīta valsts aparāta pazīmes (valstiski izveidotus militārās demokrātijas orgānus – valdnieks, vecāko padome, tautas sapulce). …
