Mācību programma.
1. Latvijas valsts un tiesību vēstures priekšmets. – jēdziens, definīcija, struktūra, pētīšanas paņēmieni jeb metodes, periodizācija)
2. Pirmie valstiskie veidojumi un paražu tiesības Latvijas valsts teritorijā XI.gs.-XIII.gs. sākums (1202.g.)
- militārās demokrātijas pārvaldes struktūra,
- cilšu pārvalde,
- paražu tiesību avoti /analīze un izpratne pēc folkloras materiāliem.
3. Livonijas valstiskā organizācija un tiesības XIII.gs. – XVI.gs. vidus.
4. Polijas pārvaldes tiesības Latgalē XVI.gs. – XVIII.gs.
5. Zviedrijas pārvaldes tiesības Vidzemē. 1629.g. – 1721.g.
6. Kurzemes un Zemgales hercogistes padevības līgums 1561-1795.g.
7. Pārvalde un tiesības Latvijas teritorijā pēc tās iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā XVIII.gs.
1) 1710 Vidzemes pievienošana, 1721 Rīgas pievienošana,
2) Latgales pievienošana 1772 ( nav guberņas privilēģiju), Latgales beztiesības,
3) Kurzemes un Zemgales pievienošana 1795.g.
8. Krievijas impērijas pārvalde Latvijas teritorijā XIX gs. pirmajā pusē
-Krievijas impērijas guberņas reformas izvešana,
-Krievijas impērijas pārvaldes reforma,
-kodifikācijas darbi – reforma 1826.g.
9. Krievijas impērijas pārvalde Latvijas teritorijā XIX gs. otrajā pusē.
-buržuāziskās reformas
-dzimtbūšanas atcelšanas reforma – 1861.g.
-tiesu reforma – 1864.g.
-pilsētu reforma – 1878.g.
10. Krievijas impērijas pārvalde un tiesības Latvijas teritorijā līdz 1914.gadam (I pasaules kara sākumam)
- 1905.g. buržuāziski demokrātiskā procesa ienākšana Latvijas teritorijā (1905 g. revolūcijas norise Latvijā)
- 1906.g. pamatlikumi. Krievijas konstitucionālisma noformēšanās. Krievija kā konstitucionāla buržuāziska valsts.
12. Krievijas impērijas pārvalde un tiesības I. Pasaules kara laikā.(1914 – 1918)
13. Vācu pārvalde un tiesības Latvijas teritorijā.
1) 1914 –1918 demokrātisks okupācijas režīms,
2) 1941 – 1945
14. Latvijas valsts un tiesības pirmās republikas laikā 1918 – 1940.g.
1) 1918-1922 – Latvijas tautas padomes izveidošana, Satversmes sapulces izveidošana, Konstitūcijas izstrādāšana, pieņemšana.
2) Parlamentārais periods 1922-1934 prettiesiskais Kārļa Ulmaņa apvērsums
3) Diktatūras/ autoritārais periods 1934-1940 (apturēta Saeima)
15.Latvijas Padomju okupācijas periodi:
1) P. Stučkas padomju republika 1918.g. decembris – 1920.g.
2) Totalitārā režīma realizēšana 1940.16.jūnija – 1941.g.5.jūlijs – masu deportācijas.
3) 1944.g. – 1990.g.4.maijs ( neatkarības deklarācija)
I. Latvijas tiesību vēstures priekšmets un metodes.
I. Ltv priekšmeta jēdziens un definīcija ( Valsts jēdziens, tiesību jēdziens- tiesību termina jēdziens, saturs)
II. Ltv priekšmeta struktūra
III. Ltv priekšmeta pētīšanas metodes
IV. Ltv periodizācija
V. Ltv attīstība kā zinātne.
Literatūra:
V. Kalniņš “Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture I ”, Rīga 1972.g.
“Latvijas valsts un tiesību vēsture” , Rīga, 2000.g.
L. Birziņa “Latvijas universitātes tiesību zinātnieki”, Rīga, 1999.g.
G. Tauriņš “Vēstures filozofija”, Rīga, 1996.g.
“Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos”
Meļķisis “Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri.” I. Sējums, “Seno paražu un Livonijas tiesību avoti. 10 – 16. gs.”, Rīga, 1998.g.
Latvijas tiesību vēstures priekšmets, saturs un uzdevumi.
valsts – īpaši ,tiesiski organizēts cilvēku grupa noteiktā teritorijā, kurai ir kopīga vēsture.
Valstij raksturīgie elementi ir politiskā vara, iedzīvotāji un teritorija, kurā vara tiek īstenota.
Valsts īpašības:
1. Valsts kā politiskā organizācija ( valsts aparāts – tiesu vara, izpildvara…)
2. Likumība – valsts izveidošana, struktūra, darbība, aparāts, funkcijas tiek oficiāli reglamentētas. - normatīvisma klātbūtne.
3. Valsts kā teritoriāla institūcija.
4. Iekšēji suverēna organizācija.
5. Ārēji suverēna organizācija.
6. Vardarbīga organizācija.
7. Mazākums valda pār vairākumu – mēs pakļaujamies valsts klātbūtnei.
Šodienas rietumu civilizācijas modelis ir Grieķu polisas. Grieķu polisa - * demokrātija, ** tiešā klātbūtnes kolektīva lēmuma pieņemšanā.
Termina izpratne:
1) polisa – pilsēta, valsts
2) republika – publiskās lietas
3) impērija
4) terra – zeme – pēc pārvaldāmās teritorijas- pērc feodālās zemes īpašuma veida.
Valsts stāvoklim ir 3 kritēriju obligāta klātbūtne:
*teritorijas kritērijs ar robežām, ** pavalstnieki / pārvaldāmie, pārvaldītāji, *** pārvaldes aparāta klātbūtne, politiskās varas klātbūtne.
5) Buržuāziskās valsts kritēriji:
*robežas kritērijs ** pilsonības kritērijs – pavalstnieki ir pārvērsti ar pilsonības institūta klātbūtni, *** politiskās varas kritērijs
6) šodien – jaunākā valsts būtība:
* pilsonības kritērijs ** nodokļu kritērijs ( apstiprina politiskās pārvaldes klātbūtni)
tiesības.
1. Tiesību normu un tiesību principu kopums, kas ir spēkā kādā zemē – objektīvās tiesības.
2. Tiesību subjektam uz tiesību normu pamata radušās konkrētas tiesības – subjektīvās tiesības.
Tiesības kā fenomens sastāv no 2 daļām:
1. ius divinum ( dievu tiesības) – senākās tiesību normas civilizācijai, pirmie tiesību
avoti Ius divinum - * gan tiesību avoti ** gan tiesību normu subjekti.
Absolūtas ( nemainīgas) tiesību normas. Tikai pielūdzamie elki, dievi ir tiesību normu izdevēji – autori, cilvēki – tiesību normu izpildītāji.
2. ius humanum ( cilvēku tiesības) – cilvēku darba rezultātā rodas tiesību normas. 5
kritēriji, kas veido cilvēku tiesības:
1)Fiziskā spēka, spaidu elements. Spēka īpašība tiek likta tiesības normas pamatā. Tiesību normas var izcelties divu cilvēku satiksmē, kā rezultātā rodas tiesību normas
2) instinkta, bioloģiskais elements - talions – asinsatriebības atriebības princips – “dots pret dotu” paražu tiesību normas viena no praksēm. Tiesisko attiecību avots – šis bioloģiskais instinkta elements.
3)Gribas elements – piem., Satversme – tautas gribas izteikums, Vadoņa griba tiek traktēta, noformēta pavēles veidā, kā tiesību avots.
4)Materiālais elements jeb ekonomiskais faktors – kam pieder īpašums , nauda – tiesību normas avots, tiesību normas izcelšanās pamats ( L-as politikā – oligarhi, Šķēles “grupējums” pret Lembergu. Materiālais kritērijs spēlēja galveno lomu pie Irākas kara – tā pamatā galvenokārt ir materiālās intereses) (Piem, vēlēšanu kampaņas -politiskās partijas savu izcelšanos sāk ar naudīgu cilvēku atbalstu )
5)Intelekta faktors - tiesību normas rodas domāšanas, prāta, cilvēku intelekta rezultātā.
Tātad, tiesības ir norma, kas tiek radītas un attīstītas spēka, dažreiz bioloģisko instinktu, politiskās varas un ekonomiskās varas nepārtrauktā mijiedarbībā.
Jēdziens “Vēsture” dalās 3 aspektos:
1. Kā process – vēsture ir bez sākuma un bez gala. Tās pirmais kritērija ir sabiedrība. Rodas kultūra, kultūras formas. Kosmosa, visuma telpas klātbūtne
2. Vēsture kā zinātne par šo procesu -zinātne par vēstures procesu – Vēstures procesa atstātie mantojumi, kad procesa faktori tiek fiksēti, arheoloģiskie izrakumi, zinātniskie pētījumi ( Maiju civilizācijas mīkla, Ēģiptes piramīdu noslēpums, L-as Lielvārdes jostas informācija)
3.Kā histogrāfija – izdevumu hronoloģēšana , vēsturisko avotu uzskaitījums – vēstures zinātnes vēsture. Aizvēsture ir iekšā vēsturē kā procesā, tā ir bez sākuma un gala, zinātne norobežo vēsturi no aizvēstures.
tiesību vēsture – sociālo zinātņu nozare, vēsturiski juridiska studiju disciplīna. Tiesību vēsture pētī tautu politiskās un tiesiskās dzīves vēsturiskos procesus, tiesību avotu, valstu u.c. raksturīgāko tiesību institūtu izveidošanos, attīstību un pastāvēšanas izbeigšanos.
Tiesību vēsture ir tiesību attīstības vēsture.
Latvijas valsts un tiesību vēstures priekšmets:
…
