1.Pārvaldes un tiesu reformas Baltijas guberņās 19.gs. pēdējā ceturksnī.
Tiesu reforma notika kā pārvaldes unifikācija, likvidējot tiesu autonomiju un nostiprinot Krievijas impērijas centrālo iestāžu varu. 1889.g. 9.jūlija likums par tiesu reformu Baltijas guberņās noteica, ka Krievijas imp.1864.g.ustavi turpmāk tiek piemēroti arī Baltijas guberņās, līdz ar to vecās feodālās kārtu tiesas tika nomainītas ar modernākām, impērijas iestādēm pakļautām tiesām. Likums tiesas iedalīja: vietējās tiesās (pagasta, miertiesas, miertiesnešu sapulces) un vispārējās tiesās (apgabaltiesas, tiesu palātas, senāts). Pagasta tiesa saglabājās kā Baltijas dzimtbūtniecisko tiesu palieka. Sastāvs – premjers, tiesneši, kandidāti. Kompetence bija šaura. Civilprāvas varēja izspriest strīdus par kustamo mantu un par līgumiem līdz 100rbļ. Pag.tiesai nebija pakļautas personas, kuras nepiederēja pie pagasta, muižn., garīdzn., ierēdņi. Lietas iztiesāšana notika atklāti un mutiski. Savus spried. Izpildīja pati . krim. lietās arī spriedumu izpildīja pati, varēja sodīt arī nāvessodu vai arestu līdz 3 dienām. Pag.tiesa pārzināja vietējās paražas, tās varēja izmantot kā tiesību avotus. Miertiesas-vienpersoniskas tiesas, tiesnešus iecēla iekšl.ministrs. Amatā ievēlēja piemērojot izglītības un mantas cenzu. Kompetencē bija civ.lietas, kurās prasības summa nepārsniedza 500 rbļ., mazas civ.lietas(līdz 300 rbļ.) nebija pārsūdzamas. Miertiesnešu sapulce bija augstākā miertiesu instance, kur apelācijas kārtībā varēja pārsūdzēt miertiesnešu spriedumus. Sastāvēja no visu apgabalu miertiesnešiem, kuri sabrauca uz sesijām centra pilsētā izspriest iesniegtās pārsūdzības. Sapulces priekšgalā atradās Tieslietu ministra iecelts priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja un ierēdņu štats atradās visu laiku uz vietas. Spriedumus varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātam Pēterburgā. Sapulcēm bija pienākums pārraudzīt zemnieku tiesu iestādes. Pie sapulcēm pastāvēja arī zemes grāmatu nodaļas. …
