Latvijas valsts jauktajā ekonomikā

Valsts un pašvaldību budžets
Valsts un pašvaldību parāds (atbilstoši nacionālajai metodoloģijai) š.g. jūlija beigās nominālvērtībā bija 5813,2milj. latu jeb 35,5% no IKP un, salīdzinot ar iepriekšējā saimnieciskā gada beigām, palielinājās par 161,1 milj. latu jeb 2,9%.
No ziņojuma var secināt, ka situācijā mūsu valstī uzlabojās un stabilizējas, bet vai tas tik, tiešām, tā arī reālajā dzīvē tik pozitīvi ir redzams, mani māc šaubas.
Uzskatu, ka beidzot mūsu valstī ir nepieciešams ieviest progresīvo nodokļu politiku un mazināt monopolu valstī, ar to domāju, veicināt konkurenci, piemēram, elektropiegādātājam, jo Latvenergo ik gadu darbību noslēdz ar peļņu, bet ienākumi netiek tērēti kā pienākas – tos pārveido par uzkrājumu, izsaimnieko dažādos veidos un beigās, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību valsts iegulda līdzekļus no sava budžeta. Jo lielāka konkurence un izvēles iespējas, jo pieejamākas cenas pakalpojuma ņēmējam, lai gan, tad var ciest kvalitāte. Jāpārstāj glābt privātā sektora uzņēmumi, kuri apzināti tiek novesti līdz maksātnespējai/ bankrotam, jo tas palielina slodzi valsts budžetam un beidzot saukt pie atbildības tos, kuri ar savu neprofesionālo darbību un neprofesionāli pieņemtajiem lēmumiem rada kaitējumu valstij. Par nožēlu jāatzīst, ka pār ekonomiku un tās procesiem valda politika, nevis profesionāļi un valsts interesēs strādājošie darboņi. Jāmazina politisko spēku ietekme uz ekonomiku un tās procesiem, lai veiksmīgāk attīstītu valsti un veicinātu tās iedzīvotāju labklājību.
…