Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un nodokļu ieņēmumu prognozes, ko apstiprina Ministru kabinets. Nozaru ministrijas gatavo savas nozares budžeta pieprasījumus, līdzekļu papildus pieprasījumus prioritāriem pasākumiem, tos apkopo Finanšu ministrija un iesniedz Ministru kabinetā.
Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, nodokļu ieņēmumu prognozes, budžeta prioritātes, katras ministrijas izdevumu maksimālo apjomu nākamajam gadam. Visi ministriju budžeta pieprasījumi un pieteiktās budžeta prioritātes tiek diskutētas Ministru kabinetā un lēmums par finansējuma sadali tiek pieņemts Ministru kabinetā. Ministru kabinets akceptē arī likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā.
Saeima izskata valsts budžeta likumprojektu divos lasījumos un lemj gan par ieņēmumu daļu, gan par izdevumu daļu – likumdevējiem ir tiesības mainīt jebkuru normu MK sagatavotajā valsts budžeta likumprojektā.
Valsts kase, sadarbojoties ar Valts ieņēmumu dienestu, seko tam, lai visi ieņēmumi, kas pienākas valsts budžetam, tiktu saņemti laikā un attiecīgajā apjomā, un nodrošina to, lai valsts budžeta izdevumi tiktu izdarīti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.
Valsts budžetu sastāda tāmes veidā uz vienu gadu (skat. 1.pielikums)
1.2 Valsts budžeta ieņēmumi
Valsts budžeta ieņēmumus pamatā veido nodokļi, kurus atkarībā no aprēķināšanas un maksāšanas mehānisma dala uz tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, bet kopumā budžeta ieņēmumi sastāv no:
1. Tiešie nodokļi
• Uzņēmumu ienākuma nodoklis (turpmāk tekstā „UIN”);
• Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk tekstā „IIN”);
• Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (turpmāk tekstā „VSAOI”);
• Nekustamā īpašuma nodoklis.
2. Netiešie nodokļi
• Pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk tekstā „PVN”);
• Akcīzes nodoklis;
• Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;
• Elektroenerģijas nodoklis;
• Muitas nodoklis.
3. Pārējie nodokļi:
• Dabas resursu nodoklis;
• Izložu un azartspēļu nodoklis.
…
