Latvijas valstiskuma pirmie gadi, 1918.-1922.g.: iekšpolitiskās un ārpolitiskās problēmas

Krievijas Centrālā izpildu komiteja 1918. gada 13. novembrī lēma par padomju varas atjaunošanu Latvijā. 1918. gada 17. decembrī Pēteris Stučka ar Daniševski un Lencmani izsludināja Latvijas padomju valdības manifestu, kurā bija teikts, ka no šīs dienas valsts vara Latvijā tiek nodota padomju valdības rokās. Šo manifestu Stučka parakstīja Latvijas padomju valdības vārdā, tādēļ 17. decembris uzskatāms par Padomju Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Padomju karaspēks 1918./1919. gadu mijā tuvojās Rīgai, un tā sastāvā bija arī latviešu sarkanie strēlnieki. Neilgā laikā tika ieņemta Vidzeme un Latgale. Rīga tika ieņemt, jo vācu karspēks un latviešu vienības bija to atstājušas.
1919. gada 13. janvārī Rīgā sanāca Apvienotais Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongress. Šis kongress pasludināja Latvijas Sociālistiskās Padomju republikas nodibināšanu, apstiprināja Padomju Latvijas konstitūciju, ievēlēja arī Latvijas Padomju valdību.
1919. gada janvārī pēc Rīgas ieņemšanas tika organizēta Padomju Latvijas armija, kurā bija divas latviešu sarkano strēlnieku divīzijas, bez tām arī Daugavas flotile un aviācijas daļa. Līdz 1919. gada martam armijas pavēlnieks bija Jukums Vācietis.
Lielinieku kontrolētajā Latvijas daļa tika uzsākti pārkārtojumi – lielos uzņēmumus nacionalizēja. …