Latvijas Universitātes studentu, kuri nedzīvo Rīgā, vajadzības un to apmierināšanas iespējas

Secinājumi
Pēc abu metožu analīzes varam secināt, ka tas, ka studenti dzīvo trūcīgi, ir tikai stereotips. Aptaujas rezultāti liecina, ka 53% Rīgā nedzīvojošo studentu nesūdzas par savu finansiālo situāciju, savukārt viņu lielākais finansiālais atbalsts ir vecāki. Protams, ir arī jaunieši, kuri paši strādā vai izmanto valsts piedāvātās atbalsta iespējas.
Arī eksperiments pierādīja, ka pat students, kurš pieradis iztikt ar 200 latiem mēnesī, var izdzīvot ar studējošā kredītu, kas ir 120 latu mēnesī liels.
Kopumā secinām, ka Latvijas Universitātes studenti ar naudu rīkojas prātīgi, jo vairumam tomēr mēneša beigās nav jādomā, kā izdzīvot, kaut arī lielākajai daļai studentu ir pieejami tikai 100 – 150 latu mēnesī. Līdz ar to ir apstiprinājusies arī izvirzītā hipotēze.

Metožu vērtējums
Mūsu pirmā izmantotā pētījuma metode ir aptauja. Uzskatām, ka visi pamatjautājumi bija atbilstoši, viegli saprotami. Tie arī ļoti noderēja pētījuma mērķa sasniegšanā. Taču anketu apkopošanā un secinājumu izdarīšanā neizmantojām informāciju no tā sauktās vizītkartes – respondentu vecumu un dzimumu, tātad šo informāciju nebija vajadzības ievākt.
Arī otro izmantoto pētījuma metodi vērtējam pozitīvi. Eksperiments ļoti labi apstiprināja to, ko uzzinājām, apkopojot aptaujas rezultātus, t.i., ka studentiem pietiek finansu visu primāro vajadzību apmierināšanai. Ja pētījums būtu jāveic vēlreiz, eksperimentu veiktu plašāku, iesaistot vairāk cilvēku, kuriem katram ir dažādi finansējuma avoti. Taču tā kā laiks pētījuma veikšanai bija ierobežots, šoreiz to nevarējām īstenot.
Abas pētījuma metodes lieti noderēja secinājuma izdarīšanā un pētījuma mērķa sasniegšanā. Uzskatām, ka iegūtie rezultāti ir arī objektīvi, tāpēc izvēlētās pētījuma metodes ir piemērotas šim pētījumam.

…