Latvijas un Slovēnijas izglītības sistēmu salīdzinājums

Izglītības sistēmu salīdzināšanai izvēlējos Slovēniju. Izvēle saistīta ar to, ka šai valstij ir līdzīga vēsture, kā Latvijai, tomēr ir arī zināmas atšķirības.
Teritorijas ziņā Slovēnija (20 273km2) aizņem mazāk kā vienu trešo daļu no Latvijas (64 689km2) teritorijas, arī iedzīvotāju skaita ziņā Latvija (2 306 000 iedzīvotāju) ir lielāka par Slovēniju (1,964,036), bet ap 400 000 slovēņu dzīvo citās Eiropas valstīs. Iedzīvotāju blīvums uz km2 Slovēnijā ir 98,5 cilvēki, bet Latvijā 36,1 cilvēks.
Iedzīvotāju nacionālā sastāva ziņā Slovēnija ir viendabīgāka, jo tajā dzīvo 83,06% slovēņu (latvieši Latvijā 58,6%), lielākās nacionālās minoritāte ir itāļi un ungāri, ir arī citas etniskās grupas, kurās pārsvarā ir bijušās Dienvidslāvijas federācijas tautas serbi, horvāti, maķedonieši. Īpašs statuss un tiesības ar likumu ir noteiktas Slovēnijas čigāniem. Valsts oficiālā valoda ir slovēņu valoda, bet reģionos, kur ir vairāk minoritāšu iedzīvotāju, runā arī itāļu un ungāru valodās. Šajos reģionos ir skolas, kurās mācības notiek bilingvāli. Salīdzinot ar Latviju ir daudz vieglāk risināt jautājumus, kas saistīti ar valsts valodas lietošanu un sabiedrības integrāciju kopumā. Lielākā daļa slovēņu, ap 60%, ir katoļticīgie, bet oficiāli valstī ir reģistrēti ap 30 dažādu reliģisku novirzienu. Arī Slovēnijā notiek tautas novecošana, bet tas nav tik izteikti kā pārējā Eiropā un arī Latvijā, vidējais iedzīvotāju vecums ir apmēram 38,6 gadi. Kopš 1995. gada arī Slovēnijā ir vērojams iedzīvotāju skaita negatīvs pieaugums, bet 2002. gadā dabiskais pieaugums bija -1,1 uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt Latvijā tas bija -12,5 uz 1000 iedzīvotājiem. Latvijā ir daudz īsāks cilvēku paredzamais mūža ilgums, sevišķi tas sakāms par vīriešiem 65,5 gadi attiecībā pret 72,1, bet sievietēm 77 pret 79,6 gadiem.…