Lietuvas ekonomiskais stāvoklis
Šī gada pirmajā ceturksnī Lietuvas ekonomika samazinājusies gandrīz par 3%, salīdzinot ar attiecīgu periodu pagājušajā gadā, trešdien vēsta delfi.lt.
Naudas izteiksmē tie ir 20,648 miljardi litu (4,2 miljardi latu). Ja šo kritumu salīdzina ar 2009. gada pēdējo ceturksni , tad samazinājums ir vēl lielāks - 12,9%. Lietuvas premjerministrs Andruss Kubiļus iepriekš paudis cerības, ka gada rezultāts šogad būs krietni labāks. "Nešaubos, ka pirmajā ceturksnī būs kritums, taču mazāks nekā pirms gada. Pērn tika piedzīvots ekonomikas samazinājums, izņemot otro pusgadu, tāpēc mani nepārsteigs arī noteikts kritums," sacīja Kubiļus. Pēc Lietuvas Statistiskas departamenta datiem, iekšzemes kopprodukts (IKP) visvairāk samazinājies būvniecības sektorā, taču kritienu "mīkstināja" pozitīvas pārmaiņas transporta nozarē. Vismazākais IKP šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēts rūpniecības sektorā. Lietuvas Finanšu ministrija šogad prognozē 1,6% ekonomikas izaugsmi. [http://www.delfi.lv/news/world/baltics/lietuvas-ekonomika-samazinajusies-gandriz-par-3.d?id=31542573]
Lietuvas iekšzemes kopprodukts šā gada trešajā ceturksnī gada griezumā palielinājies par 1,1%, nevis iepriekš provizoriskajos aprēķinos uzrādītajiem 0,6%. Straujāku ekonomisko izaugsmi veicinājusi būvniecības sektora izaugsme, ziņo BBN.Lietuvā šogad trešajā ceturksnī pirmo reizi pēdējo gandrīz divu gadu laikā izaugsmi piedzīvojis būvniecības sektors. [http://db.lv/r/331-pasaule/232013-lietuvas-ekonomika-tresaja-ceturksni-augusi-par-1-1-proc]
Otrā gadu tūkstoša beigas var raksturot kā Lietuvas ekonomikas nozaru strauju atveseļošanos un modernizāciju pēc Padomju Savienības sadalīšanās. Tika iedibināti brīvā tirgus principi, nozares tika liberalizētas un pārstrukturētas, ieguldījumi ieplūda dažādos sektoros, kā rezultātā tika modernizētas tehnoloģijas un paaugstināts ražīgums. Pateicoties labi pārvaldītai ekonomikai, uzņēmējdarbības liberalizācijai un iespējai iespiesties jaunos tirgos, Lietuva līdz šim ir bijusi viena no visstraujāk
augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Visperspektīvākie sektori ir informācijas tehnoloģijas, tekstilrūpniecība, pārtikas pārstrāde, ķīmija un farmācija, elektronikas industrija, kā arī dažādu pakalpojumu sektori. Lietuvas ekonomiskās politikas jaunākais mērķis ir stabils makroekonomikas uzstādījuma – zems bezdarba līmenis, stabilas cenas un strauja ekonomikas izaugsme, kā noteikts Lietuvas ekonomikas ilgtermiņa (līdz 2015. gadam) attīstības stratēģijā. IKP pēc pirktspējas paritātes 2008.gadā sastādīja 63.25 miljardi USD, kas ir nedaudz pieaudzis salīdzinot ar 2007.gadu (61.29 miljardi USD). Savukārt, IKP pēc pirktspējas paritātes uz
vienu iedzīvotāju 2008.gadā bija 17 700 USD, kas ir tikai nedaudz pieaudzis salīdzinot ar 2007.gadu. 2008.gadā ir vērojams ļoti straujš IKP kritums, sasniedzot zemāko punktu astoņu gadu laikā, kas sastāda tikai 3,1%. [2]
…
