1990. gada 4. maija deklarācijas nozīme Latvijas konstitucionālajās tiesībās
1990. gada 4. maija Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes (LPSR AP) deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” būtība ir “1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas atjaunošana uz tiesiskās pēctecības pamata.” Deklarācijā visaugstākajā līmenī tiek atzīta tiesiskā nepārtrauktība un atjaunota 1918. gada 18. novembrī dibinātā Latvijas valsts. Neatkarības atjaunošanas deklarācija regulē Latvijas tiesisko statusu starptautisko tiesību izpratnē un regulē valststiesiskus pamatjautājumus. Deklarācija nostiprināja un šobrīd nosaka Latvijas tiesisko statusu starptautisko tiesību izpratnē, attiecīgi izvirzot vairākus nozīmīgus valsts kontinuitātes konstitutīvos elementus. Neatkarības pasludināšana balstījās uz tēzi, ka Latvijas valsts un tās Satversme de iure savu darbību nav pārtraukusi un pārejas periodā tiek ievērots kontinuitātes princips attiecībā uz pirmā neatkarības laika tiesību aktiem.
Latvijas valsts atdzimšanas ceļā 1990. gada 4. maijam bija izšķiroša un nozīmīga loma, jo Augstākā padome ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu atjaunoja Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti.
…