1. Tiesu iekārta Baltijas guberņās 19.gs:
Tiesu iekārtu var dalīt divās nosacītas daļas – pirms un pēc 1889.g. reformas. Tiesu iekārta pirms 1889.g. (līdz Krievijas tiesu iekārtas likuma attiecin. uz Baltiju): Galv. tiesu iestādes Vidzemē: Hoftiesa - augstāka muižnieku tiesa, I un II instance CL un KL. Sastāvs: prezidents, viceprezidents, 2 landrāti, 2 padomnieki, 2 asesori (piesēdētāji) no muižnieku vidus + liels tehnisko darbinieku sastāvs. Spriedumus varēja pārsūdzēt senātā Pēterburgā. Zemes tiesa - izskatīja muižnieku CL un visus KL, izņemot lietas, kuram bija spec. piekritība. Pārsūdzības instance – Hoftiesa. Sastāvs: zemes tiesnesis kā priekšsēdētājs un 2 asesori + tehniskie darbinieki). Kārtības tiesa - administratīvi policejska tiesa, rupējas par kārtības un miera uzturēšanu savā iecirknī, apcietināja noziedziniekus, u.c. Sastāvs: kārtības tiesnesis, 2 adjunkti (palīgi) + tehniskie darbinieki). Galv. tiesu iestādes Kurzemē - tiesu iekārta nebija atdalīta no pārvaldes:
Virsgalma tiesa - sastāvs: prezidents, 4 vecākie un 2 jaunākie padomnieki + tehniskie darbinieki. KL I inst. muižnieku un valsts ierēdņu noziegumiem, II inst. zemāko tiesu spriedumiem. CL I inst. strīdos pret korporāciju un tās institūtiem, muižnieku konkursa lietās u.c. II inst. apelācijas kārtībā Virskapitāna t..Virskapitāna tiesa - sastāvs: virskapitāns kā priekšsēdētājs un 2 asesori. Izskatīja tādas KL un CL, kuras nepiekrīta citām Kurzemes tiesām (strīdi par zemes īpašumiem, robežām u.c.). I inst. visās tai piekritīgās prāvās. KL + CL, kurās prasības summa lielāka par 30 rubļiem, varēja pāesūdzēt uz Virsgalma tiesu.Kapitāna tiesa - sastāvs: kapitāns un 2 asesori + tehniskie darbinieki. Kompetence: jaukta – tiesas, administrācija un policijas uzdevumi.
Pilsētu tiesas: Rātes tiesa – plašas kompetences (pārvalde, policijas un tiesas funkc.). Zemākas tiesas: Fogta tiesa – darbības robežas tikai pilsētas teritorijā. Piekritēja šādas lietas: personiskie apvainojumi, strīdi par kustamu un nekustamu mantu, parādu lietas, strīdi par pirkuma un maiņas līgumiem, kuģniecības lietas, aizdevuma un glabājuma lietas, konkursa lietas. Landfogta tiesa – līdzīgi fogta tiesai + kuģnieku un zvejnieku uzraudzības lietas. Bāriņu tiesa – iecela bāreņiem aizbildņus, ja tos nebija iecēlusi jau pati rāte.Tirdzniecības tiesa – pirkuma-maiņas līgumu lietas u.c.Ķemerejas un cunftu tiesa – pilsētas būvju uzraudzība, strīdu izšķiršana servitūtu lietās, udensvada lietošanas ievērošana u.c. Krimināldeputācija – noziegumu formāla izmeklēšana pilsētas robežās, izņemot speciālas piekritības gadījumus.Atzinumus sūta rātei. Dzērienu nodokļu tiesa – parāda prasības lietas starp Rīgas dzerienu kompānija locekļiem un dzerienu pārdošanas vietu saimniekiem, strīdi par dzerienu labumu.
Zemnieku tiesas Vidzemē: Apriņķa tiesa, Draudzes tiesa, Pagasta tiesa. Kurzemē: Apriņķa tiesa, Miertiesnesis, Pagasta tiesa.
Pēc 1889. g. 9.jūlijā uz Baltiju attiecināja Krievijas 1864.gada Tiesu iekārtas likumu. Līdz ar to vācu-zviedru tiesu iekārta tika nomainīta un izveidota tiesu iekārta mūsdienu izpratnē (pēc Francijas parauga).Grozīts un papildināts likums Par tiesu reformu Baltijas guberņās. Minētais likums tiesu iestādes iedalā:
Vietējās tiesas: Pagasta tiesa – pagasta virstiesa - CL par kustamo mantu un par līgumiem līdz 100 rubļiem, par zaudējumu atlīdzību līdz 100 rub, par traucētā valdījuma atjaunošanu uz nekust. īpaš. pagasta rebežās. KL varēja sodīt ar naudas sodu līdz 12 rub, arestu līdz 7 dienām, nodot publisk. darbos, piespriest zaudējumu atlīdzību. Miertiesa (vienpers. tiesa) - pirmais uzd. samierināš, lai lieta nenonāk tiesā, tiesvedība notiek krievu valodā. CL, kurās prasības summa neparsniedza 500 rubļus, izņemot lietās par nekustamiem īpašumiem. KL sods nevarēja pārsnieg 300 rubļus, cietuma sods –ne ilgāks par 1,5 gadu, arests – par 3 mēn. Miertiesnešu sapulce (augstāka miertiesu instance). Vispārējās tiesas (pieejamas tikai mantīgajām šķīrām) tiesu sastāvs tika komplektēts no tiesu amatu kandidātiem, kurus rūpīgi sagatavoja. Apgabaltiesa - I instance, darbojas divas koleģijās – civilā un kriminālā. CL – prasības summa lielāka par 500 rub, un nekustama īpašuma lietas. KL atšķiras no iekškrievijas guberņām, kur pie apgabaltiesām pastavēja zvērinātie 12 cilv. sastavā, kas tiesāja pēc sirdsapziņas. KL iztiesāja kroņa tiesneši 3 cilvēku sastāvā, bez piesēdētājiem.Tiesu palāta - lietas izsprieda koleģiāli 3 tiesnešu sastāvā, iedalīts civilā un kriminālā departamentā. Novada KL no apgabaltiesām varēja tikt pārsūdzētas tiesu palātā.Senāts -.atradās Pēterburgā, varēja pārsūdzēt tiesu palātu spriedumus kasācijas kārtībā. Uzraudzīja arī likumības ievērošanu miertiesnešu sepulču darbā. Neizskatīja lietas pēc būtības, tikai izlēma jautājumu, kā saprotams un iztulkojams kāds konkrēts likuma pants. KL, CL, AL departamenti.
Līdz ar tiesu reformu Baltijas guberņās tika izveidotas prokuratūras un advokatūras.
Prokuratūra (fiskāls) - LV no 1889.g., pirms tam darbojās fiskāls, kas sākumā pārstāvēja valsti nodokļu jautājumā, vēlāk da jebkurā jaut. Pamatuzd: veikt vispārējo uzraudzību, varēja iejaukties jebkuras pašvaldības darbā, uzturēt prasību valsts vārdā KL un ADL, pārstāvēt personas, kas pašas sevi nevar pārstāvēt: nepilngadīgie, garīgi slimie. Satāvs: ģenerālprokurors + senāta virsprokurors + tiesu palātas prokurors + apgabaltiesas prokurors.Advokatūra - bija organizēta saskaņā ar tiesas reformu likumu, kas paredzēja zvērinātos advokātus un privātadvokātus. Funkcijas: aizstāvība, pārstāvība. Advokāti apvienojas kolēģijās, kas darbojās pie apgabaltiesām
2. Tiesu iekārta LR (1918 – 1940):
Pamatā palika tāda, kādu to bija noteicis 1918.gada 6.decembra nolikums „Par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”. Latvijas valsts tiesu iekārtas pamatus noteica Latvijas Tautas Padomes 1918.gada 6.decembrī izdotais pagaidu nolikums „Par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību, kurš saturēja daudz jaunu principu, bija visu tiesu darbības stūrakmens. Tiesu iestādes tika pārņemtas no vācu okupācijas pārvaldes Latvijas Tieslietu ministrijas kompetencē.
…
