1.PARAŽU TIESĪBAS LR TERITORIJĀ. SENLATVIEŠU UN LĪVU DZIMTA, SAIME.
Paražu tiesību laiks būtībā bija līdz 13. gs.
Līdz mūsu dienām ir nonākušas 3 vecākās zemnieku tiesības, kuras ir kodificētas 13.gs. Vācieši tās sauca par zemnieku tiesībām, bet tās patiesībā atspoguļoja vispārējās cilvēku tiesības šajā laika periodā:
1. Rīgas arhibīskapijas tiesības (Rīgas arhibīskapijas iedzīvotāji lielākā daļa bija latgaļi, tā bija lielākā senā iedzīvotāju šķira)
2. Kuršu – zemnieku tiesības (13.gs. 2.puse)
3. Lībiešu – igauņu zemnieku tiesības.
Avots šīm tiesībām ir:
• dažādi līgumi, kas tika slēgti savā starpā. Tie atspoguļo kādas ir bijušas tiesības
• stāstošie vēstures avoti – hronikas (mums ir Indriķa hronika), tajās atrod daudz tiesības
• valodniecības dati
• folklora, latviešu tautas dziesmas
Senlatviešu dzimta rūpējās par piederīgajiem un aizsargāja tos. Senie latvieši dzīvoja pēc vaidu tiesībām – asinsatriebības princips. Konkrēta soda par slepkavību nebija, taču balstoties uz vaidu tiesībām par to atriebās dzimta. Atkarībā no turības pakāpes varēja tikt piemērots arī kompozīcijas princips. Par sievietes izvarošanu cirta nost galvu. Par zādzību zagli pakāra aiz kakla. Bargi sodi bija par bišu koku zādzībām, jo tie bija ļoti vērtīgi.
Ģimene ir patriarhāla – tēva/vīra vara, taču tā nav absolūta kā pater familia. Ģimene ir monogāma, citas laulības formas Latvijā nepazīst. Laulība bija eksogāma – sieva ne no savas cilts. Atraitne varēja mantot kustāmo īpašumu, nekustamais palika vīrieša rokās. Laulības šķirt varēja, taču, ja vīrs šķiras no sievas, tad zaudē visus savus laukus un mantas.
Mantošanas tiesībās bija atšķirība starp R un A Latviju. Kurzemē pastāvēja majorāts – vecākais dēls manto īpašumu nedalot to. Austrumos ir jaunākā dēla mantošanas tiesības.
Saistību tiesībās ir daudz simboli, tika veiktas dažādas simboliskas darbības, piemēram, sarokojās. Arī Latvijā bija izpratne par labo vīru „vīrs un vārds”. Cilvēks, kurš lauza doto vārdu zaudēja tiesībspējas, viņam vairs neticēja. Ir arī slēgti līgumi ar asins izliešanu.
Tiesas zinātāji un spriedēji bija pagāniski priesteri – ariolus. Taisnību sākotnēji noteica ar ordāliju palīdzību – dieva tiesa; vēlāk ar dieva gribas izzināšanu (Turaidā ar lozi un baltu zirgu). Bija arī karsta dzelzs pārbaudījums.
2.LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES ATTĪSTĪBA.
Latvijas satversmei ir divas priekš satversmes.
1.posms. Tautas padome 1918.g.18.novembrī pieņem pirmo konstitucionālo aktu – Latvijas Tautas Padomes politiskā platforma. Tā iezīmē to konstitucionālo ceļu kāds Latvijai ir ejams. 1.punkts tajā ir par satversmes sapulci – tā ir tāda sapulc, kas ir likumīgi ievēlēta; tā ir sasaucama iespējami drīzākā laikā; tās locekļus ievēl abiem dzimumiem piedaloties vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, proporcionālās vēlēšanās. 2.punkts valsts attiecības ar citām tautām 3.punkts par cittautiešu tiesībām. TP pilda Saeimas funkcijas, tā ir izpildvara, pagaidu valdība.
2.posms. Satversmes sapulces sasaukšana. Tas bija iespējams, kad Latvijas teritorija bija atbrīvota. Tāpat bija jāizveido pilsonības institūts.
1919.g.23.aug. likums par pavalstniecību. Latvija izmantoja iespēju atzīt visus par pilsoņiem pēc diviem principiem:
1. zemes princips (ius solis) – visi tie, kuri dzīvo Latvijas robežās bez tautību un ticību atšķirības
2.asins princips (ius sanquinis) – visi, kas cēlušies no Latvijas robežā ietilpstošiem apgabaliem un ir bijušie Krievijas pavalstnieki. Pietika ar to, ka vecāki līdz 1.pasaules karam ir dzīvojuši Latvijā.
Ārvalstniekiem pilsonību piešķīra pēc 5 Latvijā nodzīvotiem gadiem, bet neskaitīja laiku no 1914-1919.g1.aug., jo tad uz pilsonību varētu pretendēt arī vācu armijas virsnieki. Līdz ar to vēlētāji tika noteikti. Kopā tika izveidoti 57 saraksti, vēlēšanās piedalījās 87% pilsoņi, vēlēšanas bija ļoti demokrātiskas.
Satversmes sapulces periods 1920.g.(1.maijā Satv.sap. sanāk pirmo reizi) - 1922.g (7.nov. satversme stājas spēkā). Šajā laikā Saeimas funkcijas pilda satversmes sapulce, izpildvara ir MK, ko izveido satversmes sapulce. Prezidents ir satv.sap. priekšsēdētājs Jānis Čakste. Šai laikā darbojas 2. satversmes akts: „deklarācija par Latvijas valsti”, tā sastāv no 2 pantiem.
2. biļete
1. Pirmo valstisko veidojumu izcelšanās LR teritorijā un to juridiskais raksturojums.
…
