Nomas līgumi ir saistīti ar 19 gadsimta agrāro reformu. Līdz 19 gadsimta vidum māju pirkšana notika ar zemes nomas līgumu starpniecību,kur daļa no nomas atlīdzības tika ieskaitīta kā izpirkuma maksa. Starp muižniekiem un zemniekiem neveidojās līdztiesīgas attiecības, jo zeme piederēja muižniekiem, bet laiks un darbarokas zemniekiem. Laikā līdz pirmajam pasaules karam Baltijā ir visvairāk nomas līgumu veidu. Tie bija ,piemēram, klaušu noma, nodevu noma, naudas noma, dzimtsnoma u.c. Pavisam bija 7 dažādi nomas līgumu veidi.
Kalpošanas tiesības nozīmē to pašu ko darba tiesības. Kalpošanas līgumu varēja slēgt ar jebkuru personu bez kārtas atšķirības, tikai šai personai bija jābūt pierakstītai attiecīgajā pagastā. Lai noslēgtu kalpošanas līgumu personai bija jābūt brīvai, pilngadīgai, pieskaitāmai un persona nevarēja atrasties tēva vai aizgādņa varā. Sieva nevarēja slēgt kalpošanas līgumu bez vīra atļaujas. Lai stātos kalpošanas līguma attiecībās bija nepieciešama pagasta tiesas izziņa,ja kalpošanas līgumu slēdz pirmo reizi, vai apliecinājums,ka ir beidzies iepriekšējais kalpošanas līguma termiņš. Vēl bija nepieciešama arī muižnieka rezolūcija. Ja nebija kāda no šiem apliecinājumiem kalpošanas līgumu varēja atzīt par spēkā neesošu. Kalpošanas līgumā bija jāvienojas par līguma termiņu un kalpa algu. Parasti kalpus nolīga uz vienu gadu. Atteikties no kalpošanas līguma pirms līguma termiņa beigām saimneiks varēja,ja kalps darba devēja maiņas gadījumā laikā neieradās saimnieka rīcībā. Lai pārtrauktu darba attiecības tās bija jāuzsaka trīs mēnešus pirms kalpošanas līguma beigām Kurzemē,bet Vidzemē divus mēnešus pirms līguma beigām.
15. Tirdzniecības tiesības (Akciju sabiedrība, artelis Krievijas impērijā un civiltiesiska sabiedrība BVLK III daļas izpratnē).
Tirdzniecības tiesības regulēja Baltijas civillikums, Krievijas rūpniecības un Tirdzniecības nolikums. Pilnsabiedrību pamatā bija tirgotāju sabiedrības līgums. Parādās komandītsabiedrības un akciju sabiedrības. Sākotnēji darbojās koncesiju sistēma, respektīvi, lai nodibinātu AS vai komandītsabiedrību bija nepieciešama valdības atļauja, taču vēlāk šī sistēma tika aizstāta ar reģistrēšanos reģistrā, un tad valdības atļauja vairs nebija nepieciešama. Arteļi darbojās kā kooperatīvas sabiedrības. Civiltiesiska sabiedrība BVLK III daļas izpratnē bija tāda sabiedrība, kas atbildīga ar visu savu mantu. To varētu pretstatīt AS, kur persona neatbild ar visu savu mantu, bet gan tikai ar to, ko ir ieguldījis. SIA šajā laikā nepastāvēja. Krievijas rūpniecības un Tirdzniecības nolikumam bija pamatota jēga vienīgi attiecībā uz Poliju un Baltiju, jo tas regulēja proletariāta darba tiesības, savukārt par darba tiesībām var runāt tikai tad, ja ir brīvs darbaspēks, un tāds šajā laikā bija Polijā un Baltijā, tur bija atcelta dzimtbūšana atšķirībā no pārējās Krievijas.
…
