TIRDZNIECĪBAS TIESĪBAS:
Tirgotājs – pilsētnieks
Tiesības nodarboties ar tirdzniecību iegūst arī citas kārtas
Vietējās tirdzniecības tiesības
Krievu likumi par tirdzniecību
KRIEVU LIKUMI (Vispārējās):
• Tirdzniecības ustavs
• Pilsētu likumi (1781) – normas par tirdzniecības tiesībām
• Likums par muitām un tirdzniecību (1755)
• Likumi par tirdzniecību un kuģniecību (1781)
• Tirdzniecības manifests (1807)
• Likums par tirdzniecības kuģiem un kuģu būvēšanu (1830)
• Likums par kuģa bojāiešanu un bojā ejoša kuģa glābšanu (1836)
• Likums par jūras apdrošināšanu (1846)
• Likums par tirdzniecību ar liniem un kaņepājiem (1902)
• Vekseļu ustavs,
• Kredītu ustavs
• Likums par patentiem (1896)
• Likums par preču zīmju apsardzību (1896)
• Likumi par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem rūpniecības uzņēmumos (1902, 1912)
• Likums par autoru tiesībām (1911)
• Vispārējais dzelzceļu ustavs
VIETĒJĀS TIESĪBAS:
• BVLK III daļas normas
• Rīgas pilsētas tiesības un speciālie tās tirdznieciski tiesiskie noteikumi
• Paražu tiesības
• Tirdzniecības tiesību principi
• Ārzemju tirdzniecības tiesības
• Doktrīna
• Judikatūra
• XIX gs. beigās – XX gs. sākumā atdalās no civiltiesībām kā patstāvīga tiesību nozare
• Pieder pie privāttiesībām tāpat kā civiltiesības un darba tiesības
• Tirgotājs jebkura persona, kas
o maksā nodokļus;
o nodarbojas ar tirdzniecību kā profesiju.
…