VOLDEMĀRA – ĒRIKA LĒŅU TIESĪBAS
Paredzētas Ziemeļigaunijai (Harijas _ Vīrijas) vasaļiem.
Voldemārs II (1202 – 1241) un Ēriks VI (1286 – 1319). Vācu, ne skandināvu lēņu normas. Domājams sastādītas 13. gs. (ap 1238 – 1319). Plašas vasaļu tiesības, maz pienākumu.
SENĀKĀS BRUŅINIEKU TIESĪBAS
Tikai redakcionāls dabas atšķirības.
Karaļa vietā bīskaps, bez lēņu tiesībām arī kriminālas normas (9 panti) un ciema tiesības (7.panti).
Kodifikācija notikusi, domājams, 13. gs. beigās vai 14. gs. sākumā.
LIVONIJAS SPOGULIS
14. gs. pirmajā pusē lokalizēts Sakšu spogulis.
Sakšu spogulis sastāvēja no divām daļām – pirmā grāmata regulēja zemes tiesības, otrā lēņu tiesības. Romas pāvests un kūrija daļēji nolād tos pantus, kur izcelts karaļa varas primāts pār pāvesta varu.
VIDĒJĀS JEB PAPLAŠINĀTĀS BRUŅINIEKU TIESĪBAS -1422. g.
Izsludina Jānis VI Ambundi (Habundi) (1418 – 1424) par arhibīskapijas likumiem.
Pirmais arhibīskaps, kurš uzturā savā diecēzē. Pārējie ordeņa vajāšanas dēļ parasti uzturējās Aviņonā, pāvesta galmā.
1422. gadā kļūst par oficiālu statūtu grāmatu, bet 1648. g. Zviedrijas karaliene Kristīne šo statūtu pasludina par likumu Vidzemes provincē. Pārstrādātā un papildinātā formā abi avoti spēkā līdz pat 19. gs. vidum.
Runā par soda, ciema un brīva zemnieka mantošanas tiesībām. Klaušas nemin, tikai nodevas (167. paragrāfā). Pirms dzimtbūšanas laika tiesības. Piemin gan viena zemnieka padošanos otram par dzimtu, piezīmējot, ka radi un var tam pretoties un izpirkt viņu brīvībā.
Pārstrādātās bruņinieku tiesības
Tikai ārēji mainīs teksts.
Tekstā nav “apliecināt pie svētajiem” tā vietā “uzturēt ar zvērestu”, “zvērēt”.
KRIMINĀLTIESĪBAS
Sākot no asins atriebības līdz publiski tiesiskai soda sistēmai.
…
