5. Pārvaldes organizacijas īpatnības Livonijas vasaļvalstu konfederācijā:
Saskaņā ar Sakšu spogulī (viduslaiku bruņinieku tiesību avots) Dievs devis divus zobenus kristīgās ticības aizsardzībai: ķeizaram (laicīgais zobens) un pāvestam (garīgais zobens).
Ķeizars: ir ne tikai valdnieks, bet arī vasalis dieva priekšā.
viņam bija pakļauti:
1.Reihstāgs: izveidojas no franku lielo zemes īpašnieku sanāksmes. Pastāv 3 kolēģijas: kūrfirstu un firstu, grāfu, baronu. Balstās uz lēņu tiesībām un ir tā laika valsts tiesību sadaļa.
2.Vācu marka: Sākotnēji ģermāņu agrārās organizācijas vienība, Kārlis Lielais izveido par valsts administratīvi tiesiskas organizācijas vienību. Landtāgs: kārtu pārstāvniecības institūcija. Katrai kārtai bija organizēta sava kūrija: Prelātu; Ordeņa; Vasaļu; Pilsētu. Landtāgs pārstāvēja valsts varu, veidoja augstāko zemes tiesu privātās lietās, bija šķīrējtiesa starp valsts tiesību subjektiem un kārtām, lēmumus pieņēma recesu veidā.
3.Pilsētas Rāte: pilsētu pašpārvaldes institūcija. Sākotnēji sastāvēja no 12 locekļiem, par kuriem varēja ievēlēt tikai birģeru pārstāvjus, vēlāk – no 20 konsuliem. Rāti vadīja birģermeistars jeb pilsētas galva. Pilsētas tiesības noteica pilsētas pašpārvaldes sastāvu un tiesības.
4.Mantāgi: vasaļu jeb lēņu vīru sanāksmes teritoriālos novados, kas sprieda tiesu, risināja saimnieciskus jautājumus. Pirmie mantāgos sāka pulcēties Rīgas arhibīskapijas vasaļi.
Pāvests: Romas Katoļu baznīcas galva. Pāvests nepaklausīgos tiesīgs: izslēgt no baznīcas, apkraut ar baznīcas lāstiem. viņam bija pakļauti:
1.Koncili: augstāko garīdznieku sanāksmes. Koncilu lēmumi viens no kanonisko tiesību avotiem. Kanoni: baznīcas pieņemtie normatīvie akti, paražas, pāvesta reskripti, arī koncilu lēmumi. Kanoniskās tiesības: apkopotas un sistematizētas pastāv kopš 12.gs. kā pretstats civiltiesībām. Regulēja: ordinēto garīdznieku dzīvi, garīgo ordeņbrāļu attiecības, visu draudzes locekļu laulības un ģimenes tiesības. Darbojās kā starptautiskās normas. …
