XIX gs. laulības tiesību īpatnības
Jau 1804.g. Vidzemes zemnieku likums garantēja zemniekiem tiesību brīvi iedoties laulībā. Tā bija slēdzama baznīcā pēc attiecīgā apvidus baznīcas tradīcijām. Nevienam nebija tiesība nepamatoti likt šķēršļus laulībai, tikai pirms tam bija jāsaņem vecāku vai radinieku atļauju. Muižniekam bija tikai jāpaziņo par šo faktu.
Laulības process sākās ar saderināšanos. Sadreināšanās laikā dotais solījums nebija saistošs ne līgavai, ne līgavainim, kaut arī atkāpšanās no tā bez dibināta iemesla tika uzskatīta par lielu negodu.
Laulāto personisko tiesību pamatā Vietējo civillikumu kopojums licis romiešu vīra varas institūtu, kas sevī ietvera sievas aizbildnības tiesības; vīrs skaitījās sievas likumīgais aizbildnis. Vīram bija tiesības: prasīt no sievas paklausību un pakļaušanos viņa gribai; noteikt dzīves vietu un prasīt, lai sieva viņam sekotu; prasīt, lai sieva piedalās vīra mājas saimniecībā un trūkuma gadījumā viņu uztur; vīrs bija tiesīgs aizstāvēt sievas tiesības tiesā un ārpus tās; vajāt tiesas ceļā pret sievu izdarītus pārkāpumus un noziegumus.
Sieva, iestājoties laulībā, dabūja vīra uzvārdu un viņa dzimtai piešķirtos goda titulus. Augstākas kārtas vīra tiesības pārgāja arī uz viņa sievu, turpretī sievas kārtas tiesības nepārgāja ne uz vīru, ne bērniem.
Laulāto mantiskajās tiesībās arī bija ļoti daudz seno tiesību palieku: ar laulību vīrs kļūst par sievas aizbildni; vīrs valda un pārvalda visu kopējo mantu, tiklab to, kuru viņš laulībā ienesis, kā arī to, kuru sieva ienesusi.
Vietējo civillikumu kopojums, regulējot mantu, ko laulībā ienesusi sieva, izšķīra pūru un līdzdevu. Pie pūra pieder visāda kustama manta, ko sieva, iestājoties laulībā, ienesusi sev līdzi tieši sev un mājas iedzīvei. Līdzdeva sastāv no tās nekustamās mantas vai kapitāliem, kā arī dažādām tiesībām lietot svešu mantu, ko sieva ienes vīram, lai ar šo mantu visā laulības laikā atvieglotu viņam ar laulības dzīvi saistītos izdevumus.
Vietējo civillikumu kopojumā saglabājusies arī rīta balva – manta, ko vīrs dāvināja sievai no rīta pēc kāzu nakts.
Vidzemes pilsētu tiesībās likums noteica laulāto mantas kopību visā laulības pastāvēšanas laikā. Laulību šķirot, kopējā manta atkal tika sadalīta sākotnējās sastāvdaļās.
Vietējo civillikumu kopojums atļāva laulātajiem savas mantiskās attiecības noteikt pēc pašu ieskatiem ar laulības līgumiem. …