Ievads
Izvēlējos rakstīt par Ungārijas un Latvijas attiecībām, jo Ungārija, izņemot Poliju, ir vienīgā valsts, kur esmu bijusi ārpus Latvijas. To es atceros kā ļoti skaistu, interesantu kultūras, vēstures un dabas pieminekļiem bagātu. Spilgtākās atminās ir par vēlā vakara braucienu ar kuģīti pa Donavu, kura laikā var redzēt skaisti izgaismoto pilsētu un pili. Skats vienkārši neaprakstāms! Ne maznozīmīga paliek arī Sentendra, Egera un citas pilsētas, kā arī nakšņošana pie Balatona ezers. Taču līdz šim nebiju informēta un arī ieinteresēta par šīs valsts ekonomisko, sociālo un politisko stāvokli, kā arī Ungārijas un Latviju savstarpējās attiecības. Tādejādi šī man bija lieliska iespēja vēlreiz atgriezties tajā laikā, uzzināt par šo valstu vairāk un ieskatīties tajā no citas puses.
Gribētu minēt, ka informācija par Ungāriju nav pārāk plaša, kas gan nozīmē, ka šī valsts uz kopējā fona ne ar ko neizceļas, īpaši jau attiecībās ar Latviju. Taču ir arī kopīgas iezīmes (organizācijas), kas šīs valstis vieno, kā, piemēram, Eiropas Savienība. Abas tajās ir jaunās dalībvalstis un tas nozīmē jaunas pārmaiņas un izmaiņas. Vēsturē abas tiek minēts kā lielu notikumu liecinieces, arī karš ir atstājis iespaidu uz valstu attīstību un integrēšanos.
Šajā referātā aprakstīšu par abām valstīm pēc kara un jaunām iespējām pievienojoties Eiropas Savienībai, kā arī par to savstarpējo sadarbību un kādas ir to prioritātes un saistības.
Vēsture: Mūsu ēras sākumā Ungārijas zeme ietilpusi Romas impērijas Panonijas un Dakijas provincēs. Lielās tautu staigāšanas laikā 2. gadsimtā te ienākušas ģermāņu ciltis, bet 9. gadsimta beigās, pametuši Melnās jūra drūmās stepes, Panonijā un Dakijā uz mūžīgu palikšanu ieradās ungāri. Pirmais Ungārijas karalis bija Ištvans I Svētais (975? – 1038), kurš 1000. gadā saņēmis no pāvest Silvestra II svētību un valdnieka troni. Svētā Ištvana diena – 20. Augusts – ir Ungārijas valstiskuma diena. 1521. gadā Ungārijā iebruka turku sultāna Suleimana Krāšņā ordas, un ar Budas ieņemšanu 1541. gadā Ungārijā iesākās turku jūgs, kas beidzās 1686. gadā, kad turki tika padzīti. 17. gadsimtā Ungārija nonāca Austrijas valdnieku Hābsburgu varā. 1867. gadā izveidota Austroungārijas impērija, kas pastāvēja līdz 1918 gadam. Teritorijas ziņā lielajā un saimnieciski spēcīgajā valstī ietilpa Čehija, Slovēnija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Bosnija un citas teritorijas. Tajā bija apvienota valodas un kultūras ziņā atšķirīgas tautības. Ārpolitikā tā orientējās uz savu militāri spēcīgo sabiedroto — Vāciju. Savu ietekmi centās nostiprināt arī Balkānu reģionā. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, 16, novembrī proklamēta Ungārijas republika. Taču tad, kas Vācijas okupāciju nomainīja padomju okupācija Ungārijai gāja daudz grūtāk. Kad tā vēlējās nodibināt demokrātisku režīmu, PSRS vadība ar karaspēku apspieda tautas kustību un nežēlīgi izrēķinājās ar tas dalībniekiem.
…
