Latvijas valsts karoga idejas prototips aprakstīts Livonijas vecākajā– Atskaņu hronikā. Tur minēts, ka 1279.gadā pulcēti zem ordeņbrāļu vadības uz cīņu pret zemgaļiem, kuri aizstāvēja savu zemi pret krustnešiem, sarkanbaltsarkano karogu nesuši Cēsu (Wenden) zemessargi.
Hronists uzsvēris, ka tas ir latviešu karogs. Pedagogs Jānis Lapiņš bija viens no Latvijas neatkarības idejas popularizētājiem 20.gs. sākumā. Pirmā pasaules kara sākumā viņš uzzināja, ka sarkanbaltsarkanās krāsas par nacionālajām 19.gs. 70.gados pieņēmis Tērbatas latviešu studentu pulciņš. No šī pulciņa nāca vēlākie jaunlatviešu idejiskie vadītāji.Šo karogu pēc J.Lapiņa meta no zīda auduma izgatavoja Marianna Straumane Valmierā 1916. gadā.
Karogu J.Lapiņš izmantoja latviešu valsts idejas propagandēšanā. Jau 1917.gadā karogs plīvoja virs Valmieras Latviešu biedrības jumta, kad tur sanāca Vidzemes Zemes sapulce. J.Lapiņš atceras: “Par pirmo nacionālo karogu man Valmierā bija jādod daudz paskaidrojumu. (…) pēc dažām diplomātiskām sarunām ar strēlniekiem, jau aprīļa mēnesī strēlnieku pulkos parādījās nacionālie karogi...”
1919.gadā karogs pārdzīvojis Bermonta uzbrukumu Jelgavā, bet Pirmā pasaules kara beigās Lapiņa ģimene to paņēmusi līdzi, bēgot uz Krieviju. XXgs. 20. –30.gados karogs glabājās Lapiņa ģimenē gan Tukumā, gan Rīgā. 30.gadu sākumā J.Lapiņš karoga augšdaļai nogrieza šauru strēmeli, kuru uzdāvinājis studentu vienībai “Līdums”. …
