Secinājumi
Nozīmīga vieta starp Latvijas zinātniskajām iestādēm ir Pūres Dārzkopības pētījumu centram, kura ir vienīgā pētniecības iestāde, kas veic pētījumus par dārzeņu un zemeņu šķirnēm un to audzēšanas tehnoloģijām. Nozīmīgu pētījumu sadaļu sastāda arī dārzeņu un augļaugu genofonda izpēte, kur tiek gan izstrādāta metodika (deskriptori), gan veikta daļēja no molekulārā pasportizācija. Pūrē ir izveidotas plašākās dārza pīlādžu, korinšu kolekcijas. Pētījumi par ražas uzglabāšanu ir gan dārzeņiem, gan augļiem. Tiek veikti pētījumi arī par pārējo augļu koku, ogulāju šķirnēm un audzēšanas tehnoloģijām, šie pētījumi tiek realizēti sadarbībā ar citām iestādēm, darbības jomas un uzdevumus saskaņojot projektu ietvaros. Zemenēm un potcelmiem tiek veikti AVS testi. Pēdējo 7 gadu laikā ir izveidota ļoti laba biotehnoloģijas laboratorija, kurā iespējams veikt molekulārās analīzes, ELISA testus, izmantot in vitro tehnoloģijas augļaugu pavairošanā un atveseļošanā. [4]
Latvijā milzīgu ieguldījumu selekcijā ir devuši vairāki privātie selekcionāri. Vairāki ir ieguvuši apbalvojumus, ordeņus un ir ieguldījuši milzu darbu selekcijā, kā arī guvuši nosaukumu ‘’Latvijas izgudrotājs’’. Latvijā ir izveidotas vairāk nekā 350 jaunas gladiolu šķirnes, 300 dāliju jaunšķirnes, 500 jaunu sīpolpuķu – tulpju, narcišu, cīrulīšu, krokusu – šķirņu, ir veikti plaši pētījumi rododendru selekcijā, reģistrētas jaunas augļu koku un krūmu šķirnes u.tt. Selekcionāri ir veltījuši vairākus gadus vai pusi no sava mūža selekcijai. Manuprāt, mēs varam lepoties ar saviem selekcionāriem un selekcijas iestādēm Latvijā!
…