1919. gada 4. februārī pagaidu valdība izdeva rīkojumu, ka visos maksājumos nauda ņemama pēc šāda kursā:
1 cara rublis = 1 austrumu rublis = 2 vācu markas
Tādā kārtā līdz 1919. gada 22. martam kā likumīgi maksāšanas līdzekļi skaitījās trīs dažādas svešas naudas. Sakarā ar to valsts ieņēmumi bija visai ierobežoti, jo tie sastāvēja vienīgi no iekasētiem nodokļiem, kancelejas nodevām un aizņēmumiem. Taču nodokļus un nodevas tai laikā bija ļoti grūti iekasēt, jo pagaidu valdība pārvaldīja tikai niecīgu stūrīti no savas zemes un bez tam tai trūka arī nodokļu iekasēšanai nepieciešamās autoritātes, varas un aparāta.
Jau 1919. gada 29. janvārī Ministru kabinets (MK) Liepājā nolēma "ievērojot pastāvošo sīko naudas zīmju trūkumu, izlaist Latvijas valsts kases zīmes, kuras būtu nodrošinātas ar visu valsts mantu un ienākumiem un pagaidām izpildītu naudas vietu". Taču tā paša gada 22. martā, kad parādījās rīkojums par valsts kases zīmju izlaišanu, tur bez sīkām naudas zīmēm bija paredzētas arī naudas zīmes 25, 100, 500 rubļu vērtībā. Рo pāris mēnešu laikā valdība bija grozījusi savu nodomu un nolēmusi izlaist papīra naudu valsts pieaugošo izdevumu segšanai. Tā paša gada 4. aprīlī valdība ar savu rīkojumu uzdeva finanču ministram (FM) izlaist valsts kases zīmes kopsumma līdz 25 milj. rubļu. 1919. gada 27. martā izsludināto rīkojumu valdība noteica šādu jaunās naudas kursu:
1 Latvijas rublis = 1 ostrublis = 2 vācu markas = 1,5 cara rubļi
Minētais rīkojums noteica bez tam arī, ka "visu nodokļu naudas vērtība ir Latvijas rublis".
A. Niedras valdība no savas puses 1919. gada 17. jūnijā izdeva rīkojumu, ka 27. martā izsludinātais pagaidu valdības rīkojums, kurā noteikts Latvijas rubļa kurss paliek spēkā. Apstākļi daudz nemainījās pēc A. Niedras valdības atkāpšanās 1919. gada jūnija begās.
Finanču ministrija 1919. gada 7. augustā izdeva rīkojumu, kas noteica, ka turpmāk:
1 Latvijas rublis = 1 ostrublis = 2 vācu markas = 2 cara rubļi.…
