(12) Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu (iestāžu un tiesu juridiskās obstrukcijas aizliegums). Tās nedrīkst atteikties piemērot tiesību normu, pamatojoties uz to, ka šī tiesību norma neparedz piemērošanas mehānismu, ka tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu. Tas neattiecas tikai uz gadījumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestāde, kurai šī tiesību norma ir jāpiemēro vai citādā veidā jāpiedalās tās piemērošanā”.
Kā labs papildinājums VPIL 10.pantā noteiktajiem valsts pārvaldes un labas pārvaldības principiem kalpo Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Eiropas ombuda izstrādātais Eiropas labas administratīvās prakses kodekss:
„Tiesības uz labu pārvaldību tika iekļautas kā pamattiesības Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41.pantā (..). Līgumā par Konstitūciju Eiropai tiesības uz labu pārvaldību ir garantētas II-101.pantā. Šis pants ir identisks Pamattiesību hartas 41.pantam. Taču Eiropas ombuds uzskatīja, ka nepietiek ar to, ka tiesības uz labu pārvaldību ir iekļautas Pamattiesību hartā, un ir nepieciešams izskaidrot sīkāk, ko nozīmē šīs tiesības. Tāpēc Eiropas ombuds izstrādāja Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu 20, kas 2001.gada 6.septembrī tika apstiprināts ar Eiropas Parlamenta rezolūciju. 21 Kodekss tika izveidots, balstoties uz rūpīgu Eiropas Savienības tiesību aktos, Eiropas Savienības tiesu praksē un dalībvalstu administratīvā procesa likumos nostiprināto labas pārvaldības principu analīzi. 22. Kodeksā ir 27 panti, no kuriem 21 skaidro tiesības uz labu pārvaldību. …