Vēsture ir ikvienas paaudzes materiālā un garīgā bāze. Tāpēc vēstures izzināšana kalpo ne tik vien cilvēciskas zinātkāres apmierināšanai, bet gan mūsdienu situācijas dziļai izpratnei un tālākai ceļa pareizai izvēlei. Atskatoties Latvijas vēstures lappusēs, mums visiem ir daudzi labi zināmi, tautai zīmīgi notikumi, kuri atstājuši būtisku iespaidu visas tautas liktenī, ietekmējuši mūsu dzīvi tagadnē. Nevienam no mums nav svešs 18.novembris, kā jau katrs notikums ir devis savu ieguldījumu vēsturē, dažs cerīgu, dažs sāpīgu. Viens no svarīgākajiem notikumiem mūsu valsts vēsturē ir 1918.gada 18.novembrī kad notika neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšana. No vēstures dažādiem informatīviem materiāliem, mums ir zināms, ka 1918.gada 18.novembrī latviešu tautai pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē bija radusies sava valsts, pēc gadsimtus ilgušā svešzemju jūga. Mana darba mērķis ir īsumā noskaidrot, kāpēc vēsturē bija 18.novembris, kāds bija ceļš uz neatkarības proklamēšanu, kādos apstākļos tā notika, kam par to jāpateicas, vai tā guva atbalstu,vai neatkarīgās Latvijas dibinātājiem piederēja arī reālā vara valstī, vai Latvijas neatkarības proklamēšanai bija pozitīva nozīme tautas vēsturē.
Latvija dzima ārkārtīgi grūtos apstākļos, to atzīst pat svešinieki un tās dibināšanas idejas pretinieki.
Latvija vienmēr atradusies lielvalstu interešu centrā. Kā ikviens var secināt, nebija kaut kāda iepriekšēja plāna, kas vestu pie Baltijas valstu nodibināšanas, bet drīzāk tas bija vēsturiski neparasta spēku jūkļa producēts fakts Baltijas pēckara revolūcijas un intervencijas virpulī tajā reģionā, kas pastāvīgi pievilka lielvalstu centienus.…
