Diskusijas jautājums ir ‘Vai Latvijā pastāv preses/mediju brīvība?”. Lai argumentētu šo pozitīvo nostāju jautājuma skaidrojums varētu būt „Vai Latvijā pastāv plašsaziņas līdzekļu vārda brīvība?” Argumentācija tiek balstīta uz trijiem aspektiem, kuri ir būtiski nostājas pierādīšanai.
1.Vārda brīvības jēdziens Latvijā. Tiek aplūkoti gan Latvijas Republikas normatīvie akti, gan arī starptautiskie dokumenti, kurus Latvijas ir ratificējusi un kuri nosaka plašsaziņas līdzekļu iegūšanas un izplatīšanas brīvību.
2.Starptautiskie pētījumi, kuri liecina par plašsaziņas līdzekļu brīvības eksistenci un praksi Latvijā. Tiek ņemti vērā pētījumi, kurus ir veikuši Nation Master, Freedom house un Reporters san Fronteirs, kā arī vietējie pētījumi, kuri apkopo Latvijas iedzīvotāju viedokli par šo jautājumu.
3.Latvijā pārstāvēto plašsaziņas līdzekļu īpašnieki. Šeit tiek analizēts arī Latvijā pastāvošo plašsaziņas līdzekļu īpatsvars salīdzinot ar valsts piederošiem medijiem.
Nenoliedzami mediji uztur nozīmīgu saikni starp sabiedrību un valsti. Demokrātiskos režīmos mediji veic arī pārraudzības un kontroles funkcijas, informējot sabiedrību par valstī notiekošo un kritiski to izvērtējot. Rezultātā tiek radīti apstākļi politiķu patvaļas ierobežošanai. Preses brīvības būtība tiek saprasta ar neierobežotas informācijas plūsmu un pieejamību visas sabiedrības interesēs, ko neierobežo valsts, respektīvi, medijiem ir ne tikai tiesības publiski sniegt patiesu un sabiedrībai aktuālu informāciju, bet arī pieprasīt un iegūt būtisku un precīzu informāciju no valsts pārvaldes un tiesu varas iestādēm.1 …