Ievads kursā.
Kopš mūsdienu politiskās sistēmas izveides diskusijas par politiķu un administrācijas attiecībām ir viens no galvenajiem jautājumiem gan teoriķu, gan praktiķu darbos; jo tas, kā politiķu un birokrātu attiecības ir formulētas tiesību aktos un kā tās īstenojas reālajā dzīvē, iespaido visu pārvaldības procesu. Tas, kādas ir šīs attiecības, ietekmē arī iedzīvotāju uztveri par publisko pārvaldi un valdība- ja šajās attiecībās valda savstarpēja sapratne un sadarbība, tas veicina valdības leģitimitāti: savukārt politiķu un ierēdņu savstarpējais naidīgums sabiedrībā rada nedrošību un līdz ar to arī draudus valdības leģitimitātei.
Klasiskā izpratne par politiķu un birokrātu mijiedarbību.
Attīstoties valsts pārvaldei un nostiprinoties profesionālai ierēdniecībai, veidojās arī tā saucamā klasiskā izpratne par politikas un administrācijas dihotomiju, kas atspoguļojas arī pirmajās nozīmīgajās akadēmiskā rakstura publikācijās, kas tika veltītas pārvaldes problemātikai. Lai arī pārvaldes jautājumiem uzmanība tika pievērsta arī jau agrāk, tomēr tikai 1887.gadā tika izvirzīts nopietns apgalvojums, ka publiskai pārvaldei ir jābūt patstāvīgai, profesionālai jomai. Vudro Vilsons aizstāvēja uzskatu, ka administrācija atrodas ārpus politikas sfēras; publiskajai pārvaldei ir jābalstās uz vadības zinātni un tā jāatdala no politikas. V. Vilsons akcentē, ka pārvalde atrodas ārpus politikai piederošās sfēras un pārvaldes jautājumi nav politiski jautājumi. Lai arī politika nosaka pārvaldes jautājumus, tai nevajadzētu ietekmēt amatu sadalījumu pārvaldē, jo, lai gan pārvaldes darbības vispārējie plāni nav administratīvi, tomēr detalizēta šo plānu īstenošana ir administratīva. Līdz ar to tehniski izglītots civildienests kļūst obligāts/ nepieciešams efektīvas pārvaldes nodrošināšanai, tāpēc valstij ir jāveido ļoti labs amatpersonu korpuss.
Līdzīgus uzskatus pauda arī Maks Vēbers, kurš ticēja, ka birokrātija ir kaut kas īpašs, mūsdienu prasībām atbilstoša pārvaldes organizācija, kas sevī iemieso augstāko racionalitāti, un kā racionālu sistēmu birokrātiju var pakļaut strukturētai analīzei. Raksturojot atšķirības starp politiķiem un birokrātiem, M.Vēbers norāda, ka īsts ierēdnis saskaņā ar viņa profesiju:
Nedrīkst nodarboties ar politiku;
Viņam savs amats jāpilda bez dusmām un aizspriedumiem;
Viņam nav jācīnās;
Arī citos M.Vēbera darbos, kas veltīti birokrātijas analīzei tiek akcentēts, ka politika un administrācija ir atšķirīgas nodarbinātības jomas, kas prasa ievērot atšķirīgu pieeju gan rekrutācijas jautājumos, gan atbildības izvērtēšanā.
…
