Triasa nogulumus sedz juras vecuma nogulumi, kas ir izplatīti galvenokārt Ventas baseinā un pieder pie kelloveja stāva. Šie slāņi sastopami galvenokārt Ventas, Loses, Zaņas (Viduskellovejs – pelēki irdeni smilšakmeņi, pelēki kaļķakmeņi , virs tiem pelēkas mālainas smiltis; Augškellovejs – smiltis, smilšakmeņi, māli, kaļķakmeņi, kurus klāj melni kārtoti māli.) krastos. Daudzos gadījumos juras nogulumi sastopami ledāja atrautu masu – blāķu veidā. Juras nogulumos, kas veidojušies jūrā un piekrastes zonā, upju grīvās, sastopamas baltas, iedzeltenas vai pelēkas smiltis, arī kvarca smiltis, nelielos daudzumos piejaukts laukšpats un vizla, pelēki vai melni māli ar markazīta ieslēgumiem, kas ieguļ starpslāņu vai lēcu veidā, irdeni smilšakmeņi, kā arī kaļķakmens. Vietām, kur nogulumi sasniedz 25 m biezumu, atrodamas brūnogļu iegulas, kas ieguļ kā nelieli starpslāņi vai izstieptas lēcas. [3.][4.]
Pēc Juras perioda Latvijas teritorijā vairāk nekā 100 miljonus gadu (Mezozoja ēras krīta periods un kainozoja ēras paleogēna un neogēna periodi līdz kvartāra periodam) valdīja tādi apstākļi, kad sadēdēšanas un erozijas procesi bija pārsvarā pār nogulsnēšanās procesiem, tāpēc Latvijas teritorijā nav sastopami ne krīta, ne terciāra nogulumi. Vienīgi Baltijas jūras krastā atsevišķās vietās atrodams terciārā perioda pārstāvis – dzintars. [2.][4.]
I.Grosvalds :‘’ Zemes garozu var salīdzināt ar grāmatu, ko vajag mācēt lasīt. Ģeologi paver lappusi pēc lappuses zemes dzīļu noslēpumos.’’ Tā arī ir, par šo visu atklāto jāpateicas tiem cilvēkiem, kas veltījuši vairākus gadu desmitus, lai noteiktu Latvijas ģeoloģisko griezumu. Pateicoties šiem pētījumiem un atklājumiem, mēs zinām, kādēļ Latvijas teritorijā ir tieši tādi ieži un minerāli, kā tie ir veidojušies, kā šeit nonākuši, kas Latvijas teritorijā noticis pirms daudziem miljoniem gadu, kā arī šo nogulumiežu iegūšanu un izmantošanu, kas nu jau kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu Latvijas tautsaimniecībā. …
