Starp daudzām dižkoku sugām, visvairāk sastopams ir ozols.
Ozolu audze tiek dēvēta ozolaine, ozolājs.
Apraksts: Vasarzaļš, liels (līdz 30-35 m Latvija) dižskabāržu dzimtas koks ar plašu, žuburainu vainagu. Zaļganpelēka, grumbuļaina miza. Tumšs lapu zaļums. Rudeni lapas kļūst dzelteni brūnas. Koku mūžs ir ievērojami garāks nekā citiem kokiem, kas zaļodams gadu simteņiem, sasniedzis milzu apmērus. Savvaļa Latvijas mežos aug tikai parastais ozols.
Vel ir zināmas pāri par 600 ozolu sugas, kas aug visās pasaules malās, arī tropu mežos un saglabā savas lapas visu gadu. Parastiem ozoliem augums nav liels, bet bieži tie ir zaudējuši galotni. No ozola ļoti izturīgās koksnes taisīja laivas, būvēja kuģus, gatavoja dažādus rīkus, bišu mājokļus. Ozolu bluķu sienas pasargāja senos cietokšņus no ienaidnieka pēkšņa uzbrukuma.
Lapas plūksnaini daivainas (ga.5-15 cm, p. 3-6 cm), visplatākās augšpus vidus. Daivas strupas, plātne kaila. Kāts īss (ga.0.5-1 cm). Vīrišķo ziedu spurdzes skrajas, nokarenas (ga.3-5 cm), apziednis zaļgandzeltens. Sievišķie ziedi sīki, iesārti, pa 1-3, ar vīkalu. Auglis - zīle (gara līdz 2.5-3 cm), kas negatava zaļa, nogatavojusies - zaļganbrūna vai brūna. Zīles vīkals ("vāciņš") sekli bļodveidīgs, koksnains, tīklaini zvīņains, pelēkzaļš, zili nosedz ne vairāk kā apakšēja ceturtdaļa tas garuma. Zied maija, zīles nogatavojas septembrī.
Cietu koksni, stipriem, ķeburainiem zariem, resnu balsi rudens vēja.…
