Neilgi pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas valdība kā galveno Latvijas ārpolitikas prioritāti izvirzīja iestāšanos Eiropas Savienībā. Šīs prioritātes ietvaros jau vairāk kā piecus gadus notiek aktīva Latvijas integrēšana šajā savienībā, saskaņojot likumdošanu, liberalizējot tirdzniecību un veicot citas darbības šī procesa nodrošināšanai. Valdības nekritiskā attieksme pret eirointegrācijas lietderīgumu (tai skaitā arī ekonomisko) ir veicinājusi sabiedrības nepietiekamo izpratni par patiesajiem Latvijas tautsaimniecības ieguvumiem un zaudējumiem no iestāšanās Eiropas Savienībā. Joprojām visi daudzie tautsaimniecības procesi tiek noreducēti līdz naudas plūsmai starp Latvijas un ES kopējo budžetu, tādējādi fokusējot sabiedrības uzmanību uz vienu no nedaudzajiem iestāšanās pozitīvajiem aspektiem, bet tajā pašā laikā novēršot uzmanību no daudz būtiskākajām integrācijas problēmām.…