Latvijas mediji okupācijas laikā 1940-1990

1960.-1970. gados strauji palielinās TV skatītāju skaits. 1974. gadā tika demonstrēta pirmā pirmā ārpusstudijas krāsu pārraide no Daugavmalas, toties 1976. gadā "A" studijā sāka darboties krāsu TV aparatūra, kas ļāva svētku pārraides, teātra uzvedumus un citus nopietnākus raidījumus gatavot krāsainus, tomēr ziņu raidījumi tika pārraidīti melnbalti.(Latvijas Televīzija., Balode un Čaklā 2004) Viens no padomju sociālistiskās kultūras mērķiem bija visplašāko tautas masu iesaistīšana pašdarbībā. 60.gados Latvija ieņēma pirmo vietu PSRS mākslinieciskajā pašdarbībā, jo pasākumos piedalījās visvairāk cilvēku. 1970. Gadu beigās prese ieņēma bij atguvusi savu lomu tautas informēšanā.
1985.gadā Mihails Gorbačovs aizsāk “Perestroiku”. „Pārbūves” sākumā Latvijā pārmaiņu nebija, arī prese joprojām atradās cenzūras varā. Taču sabiedrības iekšējie procesi kļuva straujāki. Šajā laikā padomju Latviju arvien biežāk apciemoja ārzemēs dzīvojošie latvieši, ārzemju zinātnieki, rakstnieki un mākslinieki.(RTV 2011) 1988. gadā sāka darboties TV komplekss Zaķusalā. 1980. gadu nogalē LPSR aizsākas Trešā Atmoda. 80.gadu nogalē rodas vairāki nelegālie preses izdevumi, piemēram, žurnāls "Auseklis", tomēr to masveidība bija neliela salīdzinājumā ar oficiālajiem preses izdevumiem. 80.gadu beigās, 90.gadu sākumā - notika pavērsiens arī masu, preses attīstībā. Prese kļuva ne tikai brīva, bet tika sasniegts arī tam laikam jauns kvalitatīvais līmenis gan informācijas, gan intelektuālu debašu un it īpaši politisko jautājumu apspriešanas ziņā. Sevišķi uzskatāmi tas izpaudās laikrakstos "Atmoda" (1988) un "Diena".(Anda Rožukalne 2015) Mediji spēlē arvien lielāku lomu.


…