No pagājušā gadsimta sākuma jau attīstās populārā prese jeb tabloīdi, vakara tabloīdi gan 21. gadsimta sākumā piedzīvoja krīzi. Tabloīdiem piemita vieglāka rakstura publicistika, kas papildināja nopietnās rīta avīzes. Tie mazināja avīžu kvalitāti, bet to pieprasījums bija augsts, tādēļ prese turpināja iesākto attīstības virzienu.
Latvijas medijus ietekmējusi to koncentrācija un monopolizācija, preses tirgus pieder vienam izdevējam- nav konkurences. Paaugstinājusies īpašnieka internacionalizācija, tā sekmē profesionālisma pieaugumu mazattīstītajās valstīs un arī veicina medija standartizāciju.12
Žurnāla un avīžu attīstība Latvijā bija vienā laikā. Televīzijas attīstību nodrošina jaunievedumi televīzijā (satelītu televīzija), kā arī tehnikas progress. Jauninājumi televīzijā radīja apvērsumu, satelītprogrammu universālums pārmainās uz specializēto piedāvājumu, kas „uzrunā kādu noteiktu segmentu, turklāt neievērojot valstu robežas”, tas sadala sabiedrību.13 Medijs, kura mērķauditorija ir globāla, bez robežām, ar vienotām interesēm, veido Marshall McLulah tā saukto- „globālo ciematu”.14 Masu medijiem vairs nav iespējams kontrolēt auditoriju no 1990.gada sākuma, jo nav vairs vienota informācijas lauka.
Informācijas sabiedrībā ir informācijas pārbagātība, pieaug televīziju kanālu skaits, komercializācija, standarta formāti TV un radio, kas atstāj nevēlamas sekas uz mediju kvalitāti. Daudziem žurnālistiem ir paradums gaidīt ziņas, kad tās pašas pienāks un tās neatlasīt informāciju. Žurnālistiem jābūt spējīgiem vērtēt, atlastīt, analizēt iegūtās informācijas patiesīgumu un nozīmīgumu, bet tas bieži vien nenotiek. Televīzijas kanālos 90.gados kļūst populāra ārzemju programmas formāta uzpirkšana un šovu kopiju veidošana, attīstās arī digitālās televīzijas ieviešana. 15
…
