Grupas projektam izvēlējāmies Latvijas Kristīgo radio – SIA “Vārds un Co”. Radio atrodas Rīgas centrā, Lāčplēša – Barona ielas stūrī. Lai izpētītu un iepazītu šo organizāciju, dodamies uz tikšanos ar Kristīgā radio programmu direktoru Māri Dravnieku.
Ja par pirmo organizācijas novērtēšanas kritēriju izvēlamies tās attiecības ar apkārtējo vidi, tad organizācija, kurā mēs viesojamies, ir atvērtāka par atvērtu. Krietnas divas stundas runājamies, uzdodam jautājumus un saņemam atbildes.
Latvijas Kristīgais radio ir dibināts 1993 gada pavasarī. Savu skanējumu tas sāka tā paša gada Ziemassvētkos. Kopš šā laika Latvijas Kristīgais radio (LKR) ir piedzīvojis izaugsmi gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, gan arī profesionāli. Tas atšķiras no citām līdzīgām komercraidstacijām ar savu diezgan specifisko saturu, orientāciju uz kristīgās vērts pasludināšanu mūsu tautā. Absolūtais vairākums no LKR darbiniekiem un ar to saistītiem cilvēkiem sevi sauc par tai vai citai konfesijai piederīgiem kristiešiem. Tas arī nosaka to īpašo gaisotni, kas valda radio studijā, kā arī darba un neformālās attiecības kolektīvā. Savā pastāvēšanas vēsturē radio ir piedzīvojis gan pārmaiņas, gan satricinājumus un grūtības. Pašreizējais LKR modelis – tā ir neliela, kompakta, jau nostabilizējusies domubiedru un entuziastu grupa, kuri lielākoties ir idejas, nevis materiālu apsvērumu cilvēki. LKR vidē dzimst daudzas interesantas un netradicionālas ieceres, kuras arī tiek īstenotas. Pats kolektīvs un tā vadība uzsvaru liek uz raidījumu kvalitātes paaugstināšanu, klausītāju reitinga pieaugumu. Raidstacijas astoņu gadu pastāvēšanas vēsture liecina, ka medijs ar šādu ekonomisko un komunikatīvo koncepciju, kā tas ir LKR, ir spējīgs izdzīvot un arī attīstīties.
IESKATS LKR VĒSTURĒ
“Deviņdesmito gadu sākumā neviens vēl īsti nezināja, ka Latvijā drīz būs Kristīgais radio, bet Kāds parūpējās, lai šādas domas aptuveni vienā laikā sāktu domāt gan kristieši no Mateja draudzes Rīgā, gan no Vailvudas draudzes Oklahomā (ASV), gan no Bordo (Francija) kristīgās radiostacijas “Harmonie”. Daži no viņiem satikās, iedrošinot viens otru lūgt un domāt par Kristīgā radio izveidi. 1991., 1992. Gadā Mateja baznīcā uz regulārām sarunām un lūgšanām pulcējās “ieinteresētās” personas Tālivalda Tālberga vadībā: Ingrīda Tālberga, Sendija Burka, Rinta Bružēvica, Atis Lagzdiņš, Hardijs Svarinskis, un Māris Dravnieks. Sāka iezīmēties koncepcijas aprises – topošajam radio jābūt neatkarīgam, starpkonfesionālam, tajā jāskan dažādām mērķa grupām adresētiem raidījumiem, kuros Bībeles patiesība tiktu atklāta kā nozīmīga vēsts ikvienam cilvēkam, radio muzikālo seju jāveido ar mūsdienu kristīgās mūzikas vaibstiem. Tika apspriesti arī tehniskas dabas jautājumi: kur meklēt telpas studiju izveidei, kā tikt pie raidīšanas atļaujām, raidīšanas tehnikas, cik galu galā tas viss maksās, un kur ņemt naudu?
1992.gada pavasarī daži no idejas lolotājiem vairākas dienas pavadīja viesmīlīgajā franču kristīgajā radiostacijā, kur iespējams aplūkot “mašīnu darbībā”. Franču kolēģi dāvina raidītāju, studijas tehniku un daudz, daudz padoma. Arī Amerikas kristieši ir devīgi, drīzumā piegādājot studijas tehniku, finansējumu antenai un telpu izbūvei Lāčplēša ielas 37.mājas 6.stāva plašajos un daudzsološajos bēniņos.
Pēc 1993.gada Lieldienām būve iet vaļā pilnā sparā. Vasara, rudens, ziema jau klāt… un decembra sākumā tika nosprausts Latvijas Kristīgā radio (tā vienkārši, skaidri un svinīgi tiek nolemts nosaukt topošo radio) dzimšanas laiks – 22.decembris plkst. 19.00. Atklāšanas vārdus teica Tālivaldis Tālbergs, atgādinādams, ka “… iesākumā bija vārds un Vārds bija pie Dieva”. Dievs deva arī šo vienreizējo iespēju, kas no sapņa pārtapa realitātē. Tad klausītājus iepazīstināja ar radio ļaudīm un iecerēm, pa vidam skanēja Ziemassvētku dziesmas, ko daudzi dzimšanas brīža liecinieki jau dzirdējuši iepriekšējo gadu Ziemsvētku koncertos vai klausījušies kasetēs. Bet, sākot ar šo 22.decembra vakaru, tas viss skan visiem, ja vien ir gribēšana klausīties vilni 101.8. To, ka ir, apliecina telefoniski sveicieni un Dieva svētības vēlējumi “jaundzimušajam”, kuri izskan naksnīgajos, sniegotajos ētera plašumos…” – tā Māris Dravnieks.
Tātad vispirms bija neformāla entuziastu grupa, kurus vienoja kopēja ideja, tikai pēc tam veidojās darba attiecības ar statūtiem, līgumiem un arī pakļautībām. No šīs sākotnējās grupas kodola pašlaik ir palikusi tikai daļa. Visi vēlāk pieņemtie darbinieki saliedējas ap šo kodolu un tā redzējumu. Protams, šis process nebija gluds un “bez sāpēm”. Ne visiem darbā pieņemtajiem jaunajiem darbiniekiem bija tās pašas garīgās vērtības kā LKR veidotājiem. Tāpēc kadru mainība LKR pastāvēšanas pirmajos trijos gados, īpaši zemākajā līmenī, bija ļoti liela. Šajā laikā norit arī intensīva darbinieku apmācība, semināri, kurus vada Zviedrijas kristīgo radiostaciju tīkla “IBRA” darbinieki, pieredzes apmaiņa, braucieni uz Zviedriju. 1996 gadā LKR piedzīvo arī finansiālas grūtības. Kā jau tādās reizēs mēdz būt, daļa personāla kurn pret vadību un uzskata, ka LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs nav atbilstošs ieņemamajam amatam. Kolektīvā jūtama spriedze. …
