Latvijas integrācijas ES ekonomiskie aspekti. Ekonomiskās politikas lēmumu deleģēšana ES struktūrām

Līdz iestāšanas ES, Latvijas tirdzniecības attiecības ar citām valstīm bija balstītas uz daudzpusējiem līgumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros, brīvās tirdzniecības līgumiem un citiem līgumiem, kas nosaka vislielākās labvēlības režīmu.
Bet kopš iestāšanās Eiropas Savienībā tirdzniecības darījumus starp dalībvalstīm regulē ES iekšējā likumdošana un kopējā tirgus principi.
Nozīmīgākās tirdzniecības nosacījumu izmaiņas Latvijai bija preču ievedmuitas tarifu izmaiņas, skaitliski ierobežojumi atsevišķu preču importam no trešajam valstīm, kā arī ES spēkā esošo tirgus aizsardzības noteikumu piemērošana.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas ārējā tirdzniecībā vērojamas kā pozitīvas, tā arī negatīvas iezīmes.
Pozitīvais rezultāts Latvijas ārējās tirdzniecības politikā: lata piesaiste eiro - valūtas kursa stabilitāte; jauni tirgi; atvērts ES tirgus, un līdz ar to ātrāka un vieglāka robežu šķērsošana, kas attiecas kā uz preču tirdzniecību, tā tūrismu, un aktivizē uzņēmēju darbību; lielāka Latvijas atpazīstamība; iespēja izmantot ES fondu līdzekļus; ārvalstu investīciju piesaiste; likumdošanas sakārtošana, arī iespēja ietekmēt ES procesus.
Negatīvais rezultāts Latvijas ārējās tirdzniecības politikā: resursu cenu pieaugums; dažādu izmaksu pieaugums; pastiprināta darbaspēka emigrācija; patstāvības zaudēšana dažādu lēmumu pieņemšanā; konkurences saasināšanās starp vietējiem ražotājiem - īpaši, mazajiem uzņēmumiem - un lielajām ārvalstu firmām.…