1991. gada 27. augustā Eiropas Kopiena atzina Latvijas neatkarību. 1992. gada maijā tiek parakstīts Līgums starp Latviju un Eiropas Ekonomisko kopienu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību.
1993. gada jūnijā Eiropadome Kopenhāgenā formulē prasības valstīm, kas grib pievienoties ES kandidātvalstīm. Kopenhāgenas kritēriji ietvēra:
tādu institūciju stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesību ievērošanu un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību (politiskais kritērijs);
darbojošās tirgus ekonomikas esamību valstī, kā arī spēju tikt galā ar konkurences spiedienu Eiropas Savienībā (ekonomiskais kritērijs);
spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus, ieskaitot piederību politiskai, ekonomiskai un monetārai savienībai(kritērijs, kas saistīts ar Kopienas tiesību kopuma pārņemšanu.
1994. gada decembrī Eiropadomes sēdē Esenē tiek apstiprināta Centrālās un Austrumeiropas asociēto valstu pirmsiestāšanās stratēģija, kuras pamatelementi ir:
Kopenhāgenas kritēriji;
Asociācijas līgums (jeb Eiropas līgums, kas tiek slēgts ar katru valsti individuāli);
„Baltā grāmata” – iekšējā tirgus sakārtošanas rekomendāciju kopums;
strukturētais dialogs – asociēto valstu ministru līmenī tiek apspriesti konkrēti sadarbības pasākumi un iespējamās problēmas;
nacionālā programma integrācijai ES, kuru izstrādā katra valsts;
Phare programma – ES tehniskās palīdzības programma asociētajām valstīm.…