Latvijas iekšējo ūdeņu izmantošana un to nozīme
• Pazemes ūdeņi ir pats galvenais dzeramā ūdens apgādes avots Latvijā. Dzeramā pazemes ūdens potenciālie ekspluatācijas resursi tiek vērtēti 4690,7 tūkst.m3/dienn.
• Gruntsūdeņus lauku teritorijās un arī daudzviet pilsētās izmanto dzeršanai, ēdienu gatavošanai un citur saimniecībā.
• Savā gaitā tekošais ūdens izskalo, grauž un pārnes pa straumi minerālās daļiņas un organiskās atliekas. Laika gaitā rodas manāmas pārvērtības Zemes virsmā ko dēvējam par jaunāko reljefa attīstību. Tā būtu iedalāma lielās formās un mikrolīmenī. Vispirms tā ir pati tekošās straumes gultne, kura nemitīgi mainās saglabājot galvenās daļas. Ilgākos laika posmos ģeoloģiskās pārmaiņas atstāj sausas lielas ielejas, kurās var pat vairs nekas netēcēt.
• Mazās upes ir iecienījuši ūdenstūristi, makšķernieki un citi dabas baudītāji. Pēdējā desmitgadē palielinās mazo upju ūdeņu nozīme elektroenerģijas ieguvē. Ierīkojot mazās hidroelektrostacijas uz upēm.
• Upes un ezeri tiek aktīvi izmantotas zvejošanai, Latvijā ir populāri zvejot vimbas, foreles, samus, līdakas, asarus un citas zivis. Zvejošana visos laikos ir bijis gan kā hobijs, gan kā pārtikas iegūšanas veids. Latvijas upes un ezeri ir bagātas ar zivīm, kuras var izmantot pārtikā.
…